Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita
Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Vārdu skaidrojumi.
Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties savas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.
15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Ziemassvētki
Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.
Ziemassvētki
Svētvakars stāv nama logā
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/
pārslām apadīts.
Sakopts, kur bij steigā kaisīts,
laiks, māt, lampu degt.
Mēness jumta korē stājies,
tumsības nekur.
Diestēs mūsu tēva mājas
elkonī sev tur.
/E. Mārtuža/
Valentīndiena / Mīlestība
Valentīndiena par mīlestību vēsta
No sarkanas lapas tiek sirsniņa plēsta.
Sirsniņa ir dāvana šajā mīlas dienā
Drīz tā tiks iegravēta skolas vecajā sienā.
Bet, ja reiz tu saņem sirsniņas daudz
Tad tu zini, ka liels tu audz
Tās apliecina, ka tu esi kādam mīļa.
It īpaši ļoti vajadzīga..
Atceries vienmēr, kad beidzas gads,
Šo īpašo dienu, tev pateiks tuvs rads.
Tad esi gatavs saņemt papīra sirsniņas,
Vai kādu no izlozētās kartiņas.
No sarkanas lapas tiek sirsniņa plēsta.
Sirsniņa ir dāvana šajā mīlas dienā
Drīz tā tiks iegravēta skolas vecajā sienā.
Bet, ja reiz tu saņem sirsniņas daudz
Tad tu zini, ka liels tu audz
Tās apliecina, ka tu esi kādam mīļa.
It īpaši ļoti vajadzīga..
Atceries vienmēr, kad beidzas gads,
Šo īpašo dienu, tev pateiks tuvs rads.
Tad esi gatavs saņemt papīra sirsniņas,
Vai kādu no izlozētās kartiņas.
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Dzimšanas diena
Kad es biju mazs puisītis,
Neviens mani neredzēja.
Kad izaugu dižs puisītis,
Šim vajag tam vajag.
Neviens mani neredzēja.
Kad izaugu dižs puisītis,
Šim vajag tam vajag.
Jāņi / Līgo svētki
Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Jāņi / Līgo svētki
Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Skumjās
Mums palikuši tavi vārdi,
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
Mums palikusi tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.
Dzimšanas diena
Vai tādam padomu lai dod,
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.
Lieldienas
Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Kāzas un kāzu jubilejas
Mīla ar mīlu, kad satiekas,
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Jaunais gads
Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.
Ziemassvētki
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Lieldienas
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Ziemassvētki
Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami.
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami.
Jaunais gads
Lai Jaunajā gadā piepildās tas,
Kas vecajā meklēts un neatrasts.
Lai sirds skaistākās stundas skaita,
Pret sauli lai rit dzīves gaita.
Kas vecajā meklēts un neatrasts.
Lai sirds skaistākās stundas skaita,
Pret sauli lai rit dzīves gaita.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vēlējumi
Dāvinu tev svaigu jūras gaisu,
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Lai nekad, nekad tā nepietrūkst,
Lai ar vieglo vēsmu spēki raisās
Un lai pastāvīgi jauni rūgst.
Rupjie pantiņi (18+)
Ādamam bij trīs dēli:
Pirmais bija Mikus,
Kurš ar pežu taisa trikus,
Otrais bija Rūdis,
Kurš līdz aknām grūdis,
Trešais bija Fricis,
Kurš līdz dūdām nebij ticis.
Pirmais bija Mikus,
Kurš ar pežu taisa trikus,
Otrais bija Rūdis,
Kurš līdz aknām grūdis,
Trešais bija Fricis,
Kurš līdz dūdām nebij ticis.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Ziemassvētki
Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.
Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.
Dzimšanas diena
Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!