Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita
Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Vārdu skaidrojumi.
Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties savas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.
15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Jāņi / Līgo svētki
Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Ziemassvētki
Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.
Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.
Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.
Lieldienas
Pārvārīta ola zila
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Lieldienas
Paveries debesīs,ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rītā dzīvibas dziesmu
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule atspīd arvien.
Ziemassvētki
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
/Dz. Rinkule—Zemzare/
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
/Dz. Rinkule—Zemzare/
Ziemassvētki
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara
Ziemassvētki
Pie zaļas egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks.
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks.
Mātes diena
Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Ziemassvētki
Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!
Vārda diena
Lai sit bungas pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zina -
(vārds) vārda dienu svin!
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zina -
(vārds) vārda dienu svin!
Valentīndiena / Mīlestība
Visu ko dzirdi netici,
Visu ko vari nedari,
Visu ko zini nesaki,
Visu ko redzi NEMĪLI!!!
Visu ko vari nedari,
Visu ko zini nesaki,
Visu ko redzi NEMĪLI!!!
Ziemassvētki
Tālās zemēs nav vairs naida,
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Jāņi / Līgo svētki
Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.
Jāņi / Līgo svētki
Kas gulēja Jāņunakti,
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem!
tas par velti negulēja.
Tas taisīja cilvēciņu
ar visiem zābakiem!
Mātes diena
Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied!
Lieldienas
Lieldieniņas braukšus brauca
Bērniem olas dāvināt.
Pēc divām dieniņām
Sabrauks visi sētiņā.
Bērniem olas dāvināt.
Pēc divām dieniņām
Sabrauks visi sētiņā.
Ziemassvētki
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk vecis ar granātu maisu.
Atnāca,uzlaida priekšnamu klusi,
Aiznesās tālāk uz kaimiņu.
Sētā nāk vecis ar granātu maisu.
Atnāca,uzlaida priekšnamu klusi,
Aiznesās tālāk uz kaimiņu.
Dzimšanas diena
Lai ir kāda zeltaina kļava arvien,
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,
Un pāri takām, kad sniegpārslas krīt,
Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.
Katrai dienai
Pulkstenīti tiku taku,
Paklausies, ko es tev saku!
Rītā labi agri zvani,
Tā kā pamodini mani.
Lai var saule smaidot sacīt -
Bērnam agri vaļā acis!
Lai ir diena gara, gara,
Man daudz darbu jāpadara!
Paklausies, ko es tev saku!
Rītā labi agri zvani,
Tā kā pamodini mani.
Lai var saule smaidot sacīt -
Bērnam agri vaļā acis!
Lai ir diena gara, gara,
Man daudz darbu jāpadara!
Mātes diena
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas...
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Jāņi / Līgo svētki
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
No kalniņa lejiņā...
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!
Vārda diena
Kalendārs ir ļoti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic...
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic...
Skumjās
Paskaties, kā garām aiziet dzīve,
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs...