15. Oktobrī vārda dienu svin

Eda
Hedviga
Helvijs

Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita

Vārdu skaidrojumi.

Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties savas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.

Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.

Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:

Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.

15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA

Lieldienas Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Ziemassvētki Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

Katrai dienai Nevajag mums strīdēties,
vajag vairāk mīlēties.
Nevajag to darīt tā,
Vajag palikt divatā.

Jaunais gads Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc!

Dzimšanas diena Lai ar gadiņš uzkrīt plecam,
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!

Rupjie pantiņi (18+) kā jau salavecis viens
meičai mutē smeļas piens
salavecis pimpi rauj
sniegbaltītei pežu grauj

Rupjie pantiņi (18+) Ja nav ko ēst, tad nav ko dirst. Ja nav ko dirst tad jānomirst.

Draudzība Cik skaisti ir ūdeņi,
Un ūdens kritumi!
Cik skaista ir draudzība,
Kas paliek mūžīga!!!

Valsts svētki Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.

/L. Vāczemnieks/

Ziemassvētki Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši.

Dzimšanas diena Vēlu laimi, vēlu prieku,
Mīļa zēna sirdī vietu!
Gudrību un atjautību,
Dzīvē labu izdevību!
Simtiem paziņu un draugu,
Nekad nebēdāt par naudu!

Katrai dienai Laiks un liktens - divas lietas,
No kurām neaizbēgt nekur.
Vienam jāļauj ritēt garām,
Otru jāņem tāds, kāds ir.

Kāzas un kāzu jubilejas Nāc ar mani zemi art,
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani - es ar tevi.
/M. Kuliņa/

Mātes diena Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas

Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas

Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir

Jāņi / Līgo svētki Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties.

Jaunais gads Lai siltas vasaras,
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/

Katrai dienai Mīļš kā negaidīts zīlītes stāsts
Maigs kā pirmais ziediņa glāsts
Klusi kā negaidīts lietutiņš
Tev šodien no manis mīļš sveicieniņš

Katrai dienai Apstājies padomāt
Par priekiem un asarām,
Par naidu un mīlestību,
Par draudzību savu.

Vēlējumi Kaut kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē- Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.

Jaunais gads Pa dubļu peļķēm Vecgads kāto,
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas.

Draudzība Kad vēji vakardziesmu čukst,
Un tālē zvaigznes mirdz,
Tad atceries, ka kaut kur pukst
Tev mīļa drauga sirds.

Kāzas un kāzu jubilejas Laime toreiz vārtus vēra
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot.

Ziemassvētki Ziemassvētku vecītim
Šogad žiglas kājas -
Rikšiem vien un teciņiem
Apciemo viņš mājas.
Katram mīļam bērniņam
Paniedz kādu nieku,
Mēs viens otram dāvāsim
Pilnas saujas prieku.

Jaunais gads Lai sarmas kumeļi balti
Jauno gadu nes līdz,
Lai nekad nebūtu salti
Un vienmēr līksmotu sirds!

Jāņi / Līgo svētki Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.

Ziemassvētki Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk vecis ar granātu maisu.
Atnāca,uzlaida priekšnamu klusi,
Aiznesās tālāk uz kaimiņu.

Svētki katru dienu

15. Oktobrī vārda dienu svin

Eda Hedviga Helvijs

Vārdu skaidrojumi.

15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:

15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

Eda
Hedviga
Helvijs