Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita
Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Vārdu skaidrojumi.
Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties savas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.
15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Ziemassvētki
Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Dzimšanas diena
Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi.
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi.
Kāzas un kāzu jubilejas
Pa diviem ceļš ir tuvāks,
Pa diviem salds ir saldāks
Pa diviem jautrāk raudāt
Un balts top divreiz baltāks!
Pa diviem salds ir saldāks
Pa diviem jautrāk raudāt
Un balts top divreiz baltāks!
Rupjie pantiņi (18+)
Es tevi mīlu kā ceptu pīli,
tavas lūpas kā piparkūkas,
tava dirsa kā tortes virsa
tavas lūpas kā piparkūkas,
tava dirsa kā tortes virsa
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Vēlējumi
Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko darāt, lai Jums sokas
Un lai nepagurtu rokas!
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko darāt, lai Jums sokas
Un lai nepagurtu rokas!
Lieldienas
Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Ziemassvētki
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.
Katrai dienai
Mucu tapas, gurķu lapas ,
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts.
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts.
Vārda diena
Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Neļauj draugiem nomirt badā-
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti!
Ziemassvētki
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,
Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/
Ziemassvētki
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet,
Lai aiziet pie Tevis un palūko
Kā Tev šajos Ziemsvētkos iet.
Lai uzliek roku uz pleca
Un nekad to nenoņem nost,
Lai likteņa asie zobi
Brūces Tev nespēj kost !
Kurš man tik pazīstams šķiet,
Lai aiziet pie Tevis un palūko
Kā Tev šajos Ziemsvētkos iet.
Lai uzliek roku uz pleca
Un nekad to nenoņem nost,
Lai likteņa asie zobi
Brūces Tev nespēj kost !
Valentīndiena / Mīlestība
Tu esi mana cerība,
Tu esi mana dzīve.
Es maldos elles ugunīs,
Lai Tevi atrastu.
Tu esi mana dzīve.
Es maldos elles ugunīs,
Lai Tevi atrastu.
Vārda diena
Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes!
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes!
Vēlējumi
Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/
Smieklīgie pantiņi
Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik skanīgi
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina.
Kas ellē dzied tik skanīgi
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina.
Smieklīgie pantiņi
Makšķernieks ķer sapalu,
Bet izvelk picas gabalu.
Un iznirst vēze vientuļniece,
-Lūdzu lats piecdesmit pieci.
Bet izvelk picas gabalu.
Un iznirst vēze vientuļniece,
-Lūdzu lats piecdesmit pieci.
Vārda diena
Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!
Vārda diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu - Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!
Ziemassvētki
Mirdz tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt!
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt!
Vēlējumi
Es vēlos Tev dāvināt rozes-
Tik baltas kā decembrī sniegs.
Es redzu - Tev zilajās acīs
Ir pamodies cerību prieks.
Es vēlos Tev dāvināt sapni,
Par to, ka Tu esi arvien
Es vēlos Tev dāvināt rozes
No dārza, kur zied mana sirds,
Tik baltas kā dvēsele Tava
Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.
Es vēlos Tev dāvināt rozes
Par to, ka Tu biji man tā,
Kas ziedoša sniedza man roku
Sev neprasot pretī nekā.
Es vēlos Tev dāvināt rozes
No dārza, kur zied mana sirds -
Tik baltas kā dvēsele Tava,
Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.
Es vēlos Tev dāvināt rozes -
Tik baltas kā decembrī sniegs,
Es redzu – Tev zilajās acīs
Ir pamodies cerību prieks.
Tik baltas kā decembrī sniegs.
Es redzu - Tev zilajās acīs
Ir pamodies cerību prieks.
Es vēlos Tev dāvināt sapni,
Par to, ka Tu esi arvien
Es vēlos Tev dāvināt rozes
No dārza, kur zied mana sirds,
Tik baltas kā dvēsele Tava
Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.
Es vēlos Tev dāvināt rozes
Par to, ka Tu biji man tā,
Kas ziedoša sniedza man roku
Sev neprasot pretī nekā.
Es vēlos Tev dāvināt rozes
No dārza, kur zied mana sirds -
Tik baltas kā dvēsele Tava,
Tik skaistas kā zvaigznes kas mirdz.
Es vēlos Tev dāvināt rozes -
Tik baltas kā decembrī sniegs,
Es redzu – Tev zilajās acīs
Ir pamodies cerību prieks.
Ziemassvētki
Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Rupjie pantiņi (18+)
Salavecis plikiem pautiem
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams
Jāņi / Līgo svētki
Ja tu dzersi vienu šņabi ,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.