Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita
Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Vārdu skaidrojumi.
Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties savas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.
15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Valentīndiena / Mīlestība
Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J.Poruks/
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J.Poruks/
Bērniņa piedzimšana
Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Ziemassvētki
Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.
/V.Ļūdens/
Valentīndiena / Mīlestība
Es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.
Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.
Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.
Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.
Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/
Dzimšanas diena
Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
Bērniņa piedzimšana
Ābolu laiks atnāca apaļš.
Apaļi deviņi mēneši aizripoja,
Aiju dziesma ap ābeli locījās
Aizkustinoši lokana.
Apaļi deviņi mēneši aizripoja,
Aiju dziesma ap ābeli locījās
Aizkustinoši lokana.
Rupjie pantiņi (18+)
Ai, āziti murmuliti,
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi.
Nepis kazu vakarā,
Pis rītā saulitē,
Tad būs balti kazlēniņi.
Draudzība
Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!
Vēlējumi
Trīs laimes lai tev mūžam midz:
Saule, ziedi un laba sirds.
Saule, ziedi un laba sirds.
Dzimšanas diena
Brīnumu, ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ.
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ.
Dzimšanas diena
Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!
Jaunais gads
Pie zaļās egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs,
Lai arī jaunajam gadam būtu
Tik labs un mirdzošs acīs prieks!
Ik katrai dienai jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt!
Un katram sapnim, katrai domai
Par dzīves īstenību kļūt!
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs,
Lai arī jaunajam gadam būtu
Tik labs un mirdzošs acīs prieks!
Ik katrai dienai jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt!
Un katram sapnim, katrai domai
Par dzīves īstenību kļūt!
Ziemassvētki
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā- kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
Sarma Upesleja
Ziemassvētki
Atkal stipri vēji kauc,
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.
Lieldienas
Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!
Lieldienas
Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo -
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo -
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Valentīndiena / Mīlestība
Kāds puisītis mīlēja skuķīti
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods!
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods!
Ziemassvētki
Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Dzimšanas diena
Tu esi kā ziedoša liepa,
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc !
Kas neraud, ka liktenis grūts,
Bet cerību ūdensrozi
Vismelnākā pusnaktī plūc !
1. septembris
Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Ziemassvētki
Šai naktī svētajā
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.
Jāņi / Līgo svētki
Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Dzimšanas diena
Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.