Vārda dienu 15. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ede, Edīna, Edviga, Heda, Hedija, Hedijs, Hedvigs, Helvi, Helvigs, Helvija, Helvis, Helvita
Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Vārdu skaidrojumi.
Eda - Visu mūžu plivinās, neļaujot ieskatīties savas dvēseles kambaros. Dzīve Edu dzenā kā salmiņu vējā. Un Eda tik skrien un skrien, līdz atjēdzas: viss jau pagaisis.Hedviga - Dzīvo saskaņā ar sevi. Alkst pēc daudzveidības un interesantām attiecībām. Mūžs viņai raibs un bangains, bagāts ar nesaprotamiem lēcieniem. Hedviga paver vārtus vēsai racionālisma straumei. Bezbailīgi metas iekšā visgrūtākajos notikumos.
Helvijs - Talantīgs un smalks, iejūtīgs un rafinēts. Neatlaidīgs. Jautrs un augstprātīgs, galants un acumirkļa vergs. Var būt gan ietiepīgs, gan mīļi padevīgs.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
15. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā Baltā Spieķa Diena
1931. gadā kādā Francijas avīzē bija ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi un lai tas būtu kā brīdinājuma zīme transporta līdzekļu vadītājiem. Raksta autores Herberona jaunkundzes ierosinājums guva atbalstu. Drīz vien Francijā ieviesto jauninājumu pārņēma arī citas valstis, un tas kļuva par starptautisku standartu. Tagad tā ir vienīgā un vispāratzītā neredzīgo un vājredzīgo cilvēku pazīšanas zīme, bet 15. oktobris kopš 1980. gada - kļuvis par starptautisko Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sākām atzīmēt arī mūsu valstī.
15. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
70.g.p.m.ē. - romiešu dzejnieks VIRGĪLIJS1608 - itāļu fiziķis EVANDŽELISTA TORIČELLI
1783 - dzejnieks NEREDZĪGAIS INDRIĶIS
1814 - krievu dzejnieks MIHAILS ĻERMONTOVS
1844 - vācu filozofs FRĪDRIHS NĪČE
1897 - IĻJA ILFS jeb Iļja Fainzilbergs
1921 - amerikāņu rakstnieks MARIO PJŪZO
1926 - franču filozofs un kultūras vēsturnieks MIŠELS FUKO
1948 - īru popmūziķis KRISS DE BURGS
1969 - latviešu rakstniece NORA IKSTENA
Ziemassvētki
Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz!
Rupjie pantiņi (18+)
Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki.
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki.
Ziemassvētki
Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Mātes diena
Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.
Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.
Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.
Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.
Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.
Dzimšanas diena
Gadiņš atkal uzkrīt plecam,
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Bet vai tādēļ jākļust vecam,
Ja tev sirdī dzīvesprieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks.
Skumjās
Tālu debess malā zelta vaigzne mirdz
Pusnaktī par Tevi domā mana sirds
Rīts aust, vakars tumst
Mana sirds pēc tevis skumst.
Pusnaktī par Tevi domā mana sirds
Rīts aust, vakars tumst
Mana sirds pēc tevis skumst.
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Lieldienas
Kā šūpoles ceļ,
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
Jaunais gads
Mazliet saules un vēja,
un gatava vārdu tēja!
Liesim to māla traukā,
sildīsim plaukstas,
kad ārā auros sniega aukas,
kad sirds kļūs aukstas,
pa pilienam, pa lāsei
sevī sauli pilināsim,
lai jaunu rītu
un pavasari
sagaidītu.
(G.Ledāja.)
un gatava vārdu tēja!
Liesim to māla traukā,
sildīsim plaukstas,
kad ārā auros sniega aukas,
kad sirds kļūs aukstas,
pa pilienam, pa lāsei
sevī sauli pilināsim,
lai jaunu rītu
un pavasari
sagaidītu.
(G.Ledāja.)
Dzimšanas diena
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Dzimšanas diena
Lai visi sapņi piepildās,
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi tava,
Un bučiņa tev mana.
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi tava,
Un bučiņa tev mana.
Ziemassvētki
Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.
Valentīndiena / Mīlestība
Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
/E. Zālīte/
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
/E. Zālīte/
Dzimšanas diena
Vēl ausīs šūpļa dziesma skan
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Rupjie pantiņi (18+)
Ak tu kuces līdzeniece,
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Smieklīgie pantiņi
Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties.
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties.
Dzimšanas diena
Es katrā maija asnā skatos un priecājos,
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns.
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns.
Ziemassvētki
Lai visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu
Valsts svētki
Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā.
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā.
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte.
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte.
Jāņi / Līgo svētki
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis-
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas.
Mūsu pašu ciema ļaudis-
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas.
Jaunais gads
Gads aizgājis kā daudzi simti,
Tam nespējam mēs ceļu liegt.
Bet katru Jauno sveicam silti
Un ceram laimei roku sniegt !
Tam nespējam mēs ceļu liegt.
Bet katru Jauno sveicam silti
Un ceram laimei roku sniegt !
Lieldienas
Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!
Katrai dienai
Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Smieklīgie pantiņi
Salavecis apkodies,
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.
un zem egles pamodies,
Domā maisu vaļā vērt,
Tukšo taru ārā bērt.