11. Oktobrī vārda dienu svin


Monta
Tince
Silva

Vārda dienu 11. Oktobrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Haritons, Hartvigs, Monda, Montija, Montis, Monts, Silmonta, Silvana, Silvars, Silvers, Silveta, Silvita, Zilva

Vārdu skaidrojumi.

Monta - Kaut pēc dabas kvēla, viņai līdzi seko kautrība. Sevī glabā noklusētu domu pasauli, ko ne­nodod neviens viņas vārds. Vislielākajās grūtībās saglabā sirdsmieru. Skaistākais dzīves posms veidojas ap pusmūžu.

Tince - Vārdam ir rudzu brieduma smarža, un tā­pēc Tince ir prātīgi gudra, izturīga, rāma un ar paš­cieņu. Skarbums dažus nobiedē, bet vēlāk rodas dzi­ļa draudzība.

Silva - Sievišķīga, izdangā, tukšajā pasaulē ienes labdarību un vēlēšanos palīdzēt. Asprātīgi izkuļas sveikā no sarežģījumiem. Tic laimei un tās mirdzošajam vaigam. Bēdu brīdī koncentrējas un ar nemitī­gu darbošanos kliedē drūmo atmosfēru

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


11. Oktobrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Nacionālā nākšanās ārā diena ASV
    Nākšanās ārā diena ir geju, lesbiešu, biseksuāļu un transvestītu svētki. Tos sāka atzīmēt 1987. gadā, kad 500 000 cilvēku maršēja pa Vašingtonas ielām, lai cīnītos par vienlīdzību.

11. Oktobrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1848 - latviešu teātra pamatlicējs ĀDOLFS ALUNĀNS
1862 - viens no kino pionieriem OGISTS LIMJĒRS
1885 - franču rakstnieks FRANSUĀ MORIAKS
1906 - REVLON dibinātājs ČARLZS REVSONS
1911 - ARKĀDIJS RAIKINS
1928 - itāliešu komponists ENIO MORIKONE
1937 - angļu futbolists BOBIJS ČĀRLTONS
1959 - politiķis KĀRLIS ŠADURSKIS
Vārda diena Veselība prieka tilts
Lai ataust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Ak sieviete, ak sieviete -
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ir daudz pie debesīm zvaigžņu,
Un katra savādāk mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu,
Un katram savādāka sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ir dienas, kad draudīgie mākoņi,
Liekas tik gaiši, balti un tīri .
Ir dienas, kad možonīgs negaiss
Šķiet kā spirdzinošs vējš.

Pienāk diena,kad spilgtākā saule
Par elles tumšāko kaktu top.
Mākoņi mierīgi peldoši debesīs
Pēkšņi par baismīgu negaisu pārvēšas.

Dvēselē nemiers un domas tik drūmas,
Mīlestība izdziest kā kūpoši dūmi.
Kas Tu esi mans vientulības vējš?
Cik ilgi ,lai Tevi paciest spēju ?

Grūti,bet zinu ,ka izturēt spēšu
Iešu pat cīņa ar ņiprāko vēju.
Lai kopā ar sauli dejotu valsi
Un mokoņu ratos skandinātu balsi ....
/ Raganiņa / Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Tik vienu mūžu, Latvija, ar tevi esam!
Tu liepa ziedoša, mēs bites tavos zaros,
Tu svētīts upurtrauks, kur mūsu mūžiem degt,
Un visos rudeņos un visos pavasaros
Mums pāri tev kā sauli mīlestību segt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai viss ko vēlies - PIEPILDĀS.
Lai viss ko dari - IZDODĀS,
Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS.
Bet nekad lai nav tā, ka nav NEKĀ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lācim nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Skrienu pie tevis olas plēst,
Un ar tevi tās kopā ēst.
Tad ātri ārā tipināsim,
Olas kopā ripināsim. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Rudens nāk,
Lapas birst,
Krūmi ir,
Bet nav kur dirst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīvo un ceri,
Lai dzīvē kam deri,
Ēd un dzeri,
Lai vairāk sveri. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Agri lēca saulīte,
Lieldienu rītiņā,
Pats Dieviņš staigāja,
Pa zaļu zālīti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Rūpes un raizes lai paliek pagātnē,
Cerību stariņš lai uzspīd nākotnē.
Svecīšu liesmiņas eglītes zaros
Prieku un ticību nākotnei atdos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Katra diena ir kustības daļa,
Katra diena ir tieksme pēc labā,
Pasaule mūsu ir bezgala zaļa,
Zaļā krāsā tā dzīvību glabā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu