Vārda dienu 8. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Agreda, Agrida, Agrīda, Agrija, Agrīna, Agrite, Agrīte, Aleksa, Aleksandrija, Aleksandrina, Aleksandrīna, Aleksandrīne
Agra – Trauksmaina, neparasta, diezgan egoistiska. Dabū arī sitienus, jo daudz riskē.
1802 - britu politiķis SERS BENDŽAMINS HOLS
1847 - īru rakstnieks BREMS STOUKERS
1884 - šveiciešu psihiatrs HERMANS RORŠAHS
1900 - amerikāņu rakstniece MAREGARETA MIČELA
1935 - franču aktieris ALĒNS DELONS
1941 - pianiste ILZE GRAUBIŅA
1941 - grafiķe BAŅUTA ANCĀNE
1946 - ROJS VUDS no ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA
1949 - amerikāņu dziedātāja BONIJA RAITA
1960 - krievu aktieris OĻEGS MEŅŠIKOVS
Vārdu skaidrojumi.
Aleksandra – Atzīst dzīvi, kas līdzīga viesuļa virpulim. Valda, iekaro un arī zaudē. „Lai dzīvo stiprie,” saka Aleksandra, „jo tikai nākotnei i nozīme!” Mīl trīties ap cilvēkiem, tāpēc ka alkst vētrainības un burzmas.Agra – Trauksmaina, neparasta, diezgan egoistiska. Dabū arī sitienus, jo daudz riskē.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
8. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1656 - britu astronoms un matemātiķis EDMUNDS HALEJS1802 - britu politiķis SERS BENDŽAMINS HOLS
1847 - īru rakstnieks BREMS STOUKERS
1884 - šveiciešu psihiatrs HERMANS RORŠAHS
1900 - amerikāņu rakstniece MAREGARETA MIČELA
1935 - franču aktieris ALĒNS DELONS
1941 - pianiste ILZE GRAUBIŅA
1941 - grafiķe BAŅUTA ANCĀNE
1946 - ROJS VUDS no ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA
1949 - amerikāņu dziedātāja BONIJA RAITA
1960 - krievu aktieris OĻEGS MEŅŠIKOVS
Jaunais gads
Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.
Dzimšanas diena
Ir labi tad ,ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi.
Smieklīgie pantiņi
Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Vēlējumi
Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
Jāņi / Līgo svētki
Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs.
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs.
Ziemassvētki
Salatētim draugu daudz,
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.
Izlaidums
Skola ir otrās mājas
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Tur mums galvā zināšanas krājās,
Tur skolotājas mūs audzina.
Gandrīz kā katra māmiņa.
Skolotājas cenšas mums sniegt to,
Ko pašas uzskata par nepieciešamāko.
Viņas ved mūs pa to taku,
Kur redzam uz dzīvi skatu!
Skolotājiem paldies par to,
ka sniedza mums visu gaišāko.
Paldies par sirds siltumu,
Un par vislielāko izpalīdzību!
Mārtiņš Muhins.
Mātes diena
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Valentīndiena / Mīlestība
Kāds puisītis mīlēja skuķīti
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods!
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods!
Valentīndiena / Mīlestība
Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.
Ziemassvētki
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Dzimšanas diena
Dzīvo tu ar sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.
Skumjās
Es eju pa lauku un meklēju draugu
Tādu kas nagribētu tikai manu naudu,
Tādu kas nespēlētos ar mani kā mantu,
Tādu kas netaisītu man kaunu,
Tādu lai sauktu, es to par draugu.
Tādu kas nagribētu tikai manu naudu,
Tādu kas nespēlētos ar mani kā mantu,
Tādu kas netaisītu man kaunu,
Tādu lai sauktu, es to par draugu.
Jaunais gads
Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Bērniņa piedzimšana
Kas šodien tavās rokās dus.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateikt klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu Tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateikt klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu Tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.
Lieldienas
šurpu turpu dēlis līkst
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
vienup otrup kapj un slīkst
drīz uz padebešiem ceļas
drīz uz zemi smagi zvaļas
šurpu turpu aukšā lejā
prieks spīd bērniem visā sejā
klanās visi kociņi
līgo odu čumuri
Katrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Jaunais gads
Zaķīts priecīgs lien no krūma,
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jaunsgads līksmi jāsatiek!
Līdz pat ļipai sniegos stieg.
Tomēr dūšīgs cilpo ciemos:
Jaunsgads līksmi jāsatiek!
Lieldienas
Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jāņi / Līgo svētki
Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Dzimšanas diena
Sen jau es šo dienu gaidu,
Lai ar lielu, platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
Mīļi sveicu dzimšan`s dienā!
Lai ar lielu, platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
Mīļi sveicu dzimšan`s dienā!
Vēlējumi
Lai tev zirga veselība
Oda dūša, izturība
Mušas lai tev mieru liek
Dundurs mūžam neaiztiek.
Oda dūša, izturība
Mušas lai tev mieru liek
Dundurs mūžam neaiztiek.
Draudzība
Tu vēl nelec upē iekšā
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies
Tev vēl visa dzīve priekšā
Tu vēl nedaudz paaugsies
Un ar čomiem bučosies