Vārda dienu 26. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Kondrats, Kondrāts, Konrads, Konrands, Konrāts, Manefa, Sebastjans, Vingra
Sebastians - Negrib atzīt, ka ir trausls un viegli ievainojams. Viņaprāt, ilūzija ir labāka par skarbo īstenību.
1876 - kondicioniera izgudrotājs VILLISS HAVILENDS KARJERS
1894 - amerikāņu matemātiķis NORBERTS VĪNERS
1912 - rumāņu izcelsmes franču dramaturgs EIŽENS JONESKO
1938 - TINA TERNERE, īstajā vārdā Anna Meja Buloka
1946 - FLEETWOOD MAC ģitārists DŽONS MAKVĪ
1951 - Parlamenta locekle un pornozvaigzne ILONA STALLERE
Vārdu skaidrojumi.
Konrāds - Atzīst mīlestību, kas mājo kalnu virsotnēs - augstu virs prāta ielejām. Reizē vājš un stiprs gadsimtu maiņās.Sebastians - Negrib atzīt, ka ir trausls un viegli ievainojams. Viņaprāt, ilūzija ir labāka par skarbo īstenību.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Mongolijas neatkarības diena
26. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1607 - Harvardas universitātes dibinātājs DŽONS HARVARDS1876 - kondicioniera izgudrotājs VILLISS HAVILENDS KARJERS
1894 - amerikāņu matemātiķis NORBERTS VĪNERS
1912 - rumāņu izcelsmes franču dramaturgs EIŽENS JONESKO
1938 - TINA TERNERE, īstajā vārdā Anna Meja Buloka
1946 - FLEETWOOD MAC ģitārists DŽONS MAKVĪ
1951 - Parlamenta locekle un pornozvaigzne ILONA STALLERE
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Skumjās
Ja pēkšņi acīs asaras
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Un sirds tev klusi aizveras,
Tad domā tikai labāko-
Par cilvēku visdārgāko...
Dzimšanas diena
Brīnumu, ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ.
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu,
Jaunība sev pati kaļ.
Valentīndiena / Mīlestība
Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.
Jāņi / Līgo svētki
Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Katrai dienai
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/J.Poruks/
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/J.Poruks/
Lieldienas
Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!
Mātes diena
Mana mīļa māmuliņa mani mīļi audzinaja pati mamma dubļus brida mani nesa rocinas
Lieldienas
Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Dzimšanas diena
Cik pie debesīm zvaigznes,
Un katra sāvādi mirdz.
Cik daudz uz pasules ļaužu,
Un katram savāda sirds.
Un katra sāvādi mirdz.
Cik daudz uz pasules ļaužu,
Un katram savāda sirds.
Dzimšanas diena
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz.
Tici tam, ko stāsta sirds.
Tici zvaigznei debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz.
Ziemassvētki
Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj -
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…
Saule un cilvēki kāpj -
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…
Valentīndiena / Mīlestība
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Katrai dienai
Mucu tapas, gurķu lapas ,
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts.
Lai tev sirdi priecina,
Un ja paliek skumjāks prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts.
Jāņi / Līgo svētki
Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts.
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un atausts Jāņu rīts balts.
Ziemassvētki
Ziemassvētki nu ir klāt,
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Dāvanas kā gribas man!
Citas lielas,citas mazas
Tomēr visas mīļas,labas.
Jaunais gads
Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst.
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst.
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā, kad jūra šalko
Un, kad saule zemē riet
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.
Un, kad saule zemē riet
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.
Katrai dienai
Kas ir veiksme?
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs.
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs.
Smieklīgie pantiņi
Dzīvo dzīvi sirmiem matiem
Brauc ar tamborētiem ratiem :)
Brauc ar tamborētiem ratiem :)
Jāņi / Līgo svētki
Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.
Rupjie pantiņi (18+)
Ja tu kādreiz iekāp kakā;
Pēc tam droši meties akā.
Visas kakas uzpeldēs -
Tas tev ļoti palīdzēs!
Pēc tam droši meties akā.
Visas kakas uzpeldēs -
Tas tev ļoti palīdzēs!
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/