25. Novembrī vārda dienu svin


Katrīna
Kate
Kadrija
Trīne
Katrīne

Vārda dienu 25. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Jekaterina, Jekaterīna, Kadija, Katalīna, Katarina, Katarīna, Katažina, Katerina, Katerīna, Katija, Katiņa, Katra, Katre, Katri, Katrina, Katrine, Katriona, Kecija, Keita, Keitija, Keitlina, Keta, Kēta, Kete, Kēte, Ketija, Ketri, Ketrija, Ketrina, Ketrīna, Trīna

Vārdu skaidrojumi.

Katrīna - Ir pievilcīga savā pašpārliecinātībā un pieredzē, apveltīta ar praktisku vērienu. Sekss ir papildlīdzeklis Katrīnas prāta celtnes izveidē. Viņa ielaužas vīrieša valstībā - un pakļaujas tai. Māk vīrieti nomierināt un atvieglināt ciešanu slogu. Bezgalīgi tic labā uzvarai.

Kate - Ar neierobežotu enerģiju un satriecošu saprātu uzvar visu. No viņas optimisma katrs var smelties spēkus.

Kadrija - Ak, apmāta aizraušanās ir tikai ilūzija! Dzīvē Kadrijai jāiet arī pa bezdibeņa laipu. Un Kadrija to spēj.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


25. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Katrīnas diena
    Kristīgajā baznīcā Katrīnas diena tika ieviesta par godu moceklei Katrīnai, kas dzīvojusi 4.gs. sākumā. Latvijā Katrīna nostirpinājusies par aitu un kazu aizbildni. Tādēļ arī šajā dienā galvenās rūpes veltītas aitām un to labklājībai. Laika pareģojumi galvenokārt par salu.

    Autors: www.liis.lv
  • Starptautiskā diena, veltīta vardarbības izskaušanai pret sievieti
  • Surinamas neatkarības diena

25. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1712 - franču abats ŠARLS MIŠELS DELEPĪ
1844 - vācu autobūves pamatlicējs KARLS FRIDRIHS BENCS
1925 - krievu aktrise NONNA MORDJUKOVA
1942 - TEODORS ĶIRSIS, alpīnists
1959 - STĪVS ROTERIJS no MARILLION
1964 - MARKS LANEGANS no QUEENS OF THE STONE AGE
1981 - BARBARA un DŽENNA BUŠAS
Valsts svētki 1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vectēv izbeidz pieri raukt,
steidzos ātrāk liela augt.
Sen, jau, sen jau sirdī jūtu,
gribu kļūt par prostitūtu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Šim vakaram- spožākās zvaigznes,
Šim vakaram- baltākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī plaukst cerību prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Ir daudz kas jādod, lai varētu ņemt.
Savs ceļš ir jārod, lai spētu lemt.
Kā avota ūdenim būt -
Dot laimi citiem
Un pašam sev gūt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu...nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Dzīve gluži kā milzīga jūra,
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Kad tikai miķelīši,vestēs košās,
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi-kā arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Visaugstākā laime,
Ko cilvēks var gūt,
Ir mīlēt otru
Un mīlētam būt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Smēķis kaitīgs, šņabis kaitīgs
Kaitīgs arī alus!
Tas, kas nepīpē un nedzer,
Vesels atdos galus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piespiest pie rūtim lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemassvētku vakarā sniegs.

Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas.
Atspīd Vistumšākais kakts.
Bultas ir vaļā, un aizbāznis aizšauts-
Mīksta un klusa nāk nakts.

Mēness to pavada zeltītā važā
Un tā pulkstentiņš šķind...
Ledus izkusis karstajā dvašā,
Sirds vēl kā neticotmin,
Kas gan tā veļas,
Un dzirksteles šķeļas,
Un pakavi sniegu jauc...

/Olga Lisovska/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Es atnācu pateikt,
ka tev viss būs labi.

Nemierinu
un nemāžojos -
"būs labi" ir tas tukšais pūslis,
ar kuru mēs jautrinām
nelaimīgos.

Es zinu -
ap tevi ir tumsa
tā savilkusies,
ka neredzi izstieptu roku.

Man ir ticībai līdzīga
nojauta,
ka viss būs labi.
Pie manis
to pasacīt atnāca stariņš,
kas jau ir pārcirtis
tavu tumsu.

Ar savu ticību
tev ir jāpalīdz viņam
no iekšas
atliekt tās
šausmīgās knaibles.

Stariņš noputas -
tu vairs neticot,
ka ir ticība.

Stariņš sūtīja mani
parādīt tev,
ka ticība
pastāv.
/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvs kā kazanova
rāpjas augšā labā omā
maiss par smagu-leja krīt...
piedod, mīļo sniegbaltīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad tālo logu rūtīs
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Vairāk just, nekā vārds to spēj teikt,
Vairāk gribēt, nekā vispār var veikt,
Vairāk saprast, kā prātam ļauts,
Baltas kājas ik rītu aut!
/M.Zālīte/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es vēlētos labus vārdus maizes klaipā iecept-
ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā.
Es vēlētos no mīlestības segu aust
un sasildīt tos, kam salst un sāp.
Es vēlētos no debesīm zvaigznes nobirdināt
un pasniegt tam, kam ceļa nav.
Es vēlētos, lai nekad nepietrūkst maizes,
kurā iecepts rudzu grauds un labestība.
Es vēlētos, lai mūsu sejās staro smaids,
jo tas nemaksā neko, bet spēj tik daudz!
Es vēlētos, lai mēs būtu atvērti un gaiši,
jo gaišums izstaro un dara gaišus pārējos!
Es vēlētos, lai mums ir daudz Draugu,
kuri neprasa neko un viņiem nav jādod vairāk kā smaids un labs vārds,
Jo Draugi ir kā zvaigznes-
ne vienmēr redzam, bet zinam, ka ir.
Es vēlētos, lai mēs vairāk mīlam-
mīlam sevi, savus tuvākos un pavisam svešus,
bet- lai mīlam.
Mīlam tā- kā katrs mākam-
ar vārdiem, ar acu skatienu, ar domām,
kaut klusu ciešot.
Mīlam šodien,rīt, bezgalīgi,
bet- lai mīlam,
un tad- mīlēs arī mūs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko lai mamiņai es veltu ?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Makšķernieki izvelk lomu
beigtu pastnieku ar somu
tikmēr lācis žagatu
māca taisīt špagatu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vecam būt-tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāks nopelns jaunam būt.
Māka ir-kad mūža rudens sākas,
Jaunākajam ar katru gadu kļūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu