Vārda dienu 24. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Velards, Veldra, Velita, Velte, Veltija, Vīna, Vinārs, Viners, Vīne
1826 - KARLO KOLODI, īstajā vārdā Karlo Lorencīnī
1847 - īru dramaturgs BREMS STOKERS
1849 - inžinieris DŽONS FROLIHS
1864 - franču mākslinieks ANRĪ TULŪZS-LOTREKS
1888 - rakstnieks DEILS KĀRNEGĪ
1934 - krievu komponists ALFRĒDS ŠNITKE
1942 - pirmais THE BEATLES bundzinieks PĪTS BESTS
1955 - BLONDIE bundzinieks KLEMENTS BURKS
1946 - ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA basists BEVERLIJS BEVANS
1962 - DŽONS SKVAIRS no STONE ROSES
1970 - grupas LIVE ģitārists ČEDS TEILORS
Vārdu skaidrojumi.
Velta - Piesardzīgi izvēlas draugu sabiedrību. Psiholoģe un dziļa cilvēku pazinēja. Izstrāvo veselību, artistisku spožumu un godīgu attieksmi pret dzīvi. Fantastiski prot bagātināt dzīvi ar izdomu; ir dziļa dabas izpratēja, prot kopt tradīcijas. Veltai nekas nekrīt no debesim. Amerikā par viņu varētu teikt: no avīžu puikas kļuvusi par miljonāri! Taču Veltas miljons ir viņas sirdsskaidrība, kuru daudzi dēvē par iedomību. Zaudēdama viņa atkal iegūst, jo - "kad nakts vistumšākā, aust dienas mala". Strādīga, jo katru dārza stūrīti pārvērš par zaļojošu lauku. Iespējams, Velta vistuvākajam cilvēkam uzliek lielus pienākumus. Un viņš no tiem nobaidās. Lai gan tā ir tikai varbūtība.Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
24. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1632 - holandiešu filozofs BARUHS SPINOZA1826 - KARLO KOLODI, īstajā vārdā Karlo Lorencīnī
1847 - īru dramaturgs BREMS STOKERS
1849 - inžinieris DŽONS FROLIHS
1864 - franču mākslinieks ANRĪ TULŪZS-LOTREKS
1888 - rakstnieks DEILS KĀRNEGĪ
1934 - krievu komponists ALFRĒDS ŠNITKE
1942 - pirmais THE BEATLES bundzinieks PĪTS BESTS
1955 - BLONDIE bundzinieks KLEMENTS BURKS
1946 - ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA basists BEVERLIJS BEVANS
1962 - DŽONS SKVAIRS no STONE ROSES
1970 - grupas LIVE ģitārists ČEDS TEILORS
Draudzība
Būt laimīgam izdodas reti,
Par likteņa veiksmi to sauc,
Tev laime ir nākusi pretī,
Jo draugu ir bezgala daudz.
Par likteņa veiksmi to sauc,
Tev laime ir nākusi pretī,
Jo draugu ir bezgala daudz.
Dzimšanas diena
Pie laimes kalēja par mācekli
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja,
Ir laime jākaļ pašam.
Ziemassvētki
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Valentīndiena / Mīlestība
Kad Tevi satiku -
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/
Valsts svētki
Mana mīļā, dārgā labā,
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.
Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.
Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt!
Zaļais ielāpiņš uz planētas,
Tu kā putnu ligzdā mani glabā -
Pati maza, putnēns arī mazs.
Bet to ligzdu daudz un putnu arī.
Katrs savu liktens dziesmu dzied.
No šīm dziesmām sazied liepu zari,
Saules lēktu sola saules riets.
Ak, ja varētu, ja varētu ar dziesmām
Tevi mēs no bēdas pasargāt,
Lai pār tevi līst vien saules liesmas,
Lai tu mūžos dzīvo, mūsu māt!
Bērniņa piedzimšana
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.
Valentīndiena / Mīlestība
Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.
Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo...
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.
Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds...
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
(R.Andersone)
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.
Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo...
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.
Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds...
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
(R.Andersone)
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Mātes diena
Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.
Vārda diena
Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!
Valsts svētki
Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L. Vāczemnieks/
Skumjās
Manas sāpes ir neciešamas,
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...
Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.
Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?
Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
Kura sieva, kura meita,
I sievāmi, I meitāmi,
Koši ziedu vainadziņi.
1. septembris
Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Ziemassvētki
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Bērniņa piedzimšana
Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa,
Mūžiņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.
Bez gudrā padomiņa,
Mūžiņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.
Jaunais gads
Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
Un dziesma jau lāstekās spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers, lai mums cerēt un ilgoties liek.
Vēlējumi
Un ja cerēto prieku
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu.
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu.
Valentīndiena / Mīlestība
Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Bērniņa piedzimšana
Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest.
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest.
Valentīndiena / Mīlestība
Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas
Ziemassvētki
Svētki nāk, svētki nāk,
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Ziemassvētki
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļs, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K.Skalbe/
Mātes diena
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!