Vārda dienu 24. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Velards, Veldra, Velita, Velte, Veltija, Vīna, Vinārs, Viners, Vīne
1826 - KARLO KOLODI, īstajā vārdā Karlo Lorencīnī
1847 - īru dramaturgs BREMS STOKERS
1849 - inžinieris DŽONS FROLIHS
1864 - franču mākslinieks ANRĪ TULŪZS-LOTREKS
1888 - rakstnieks DEILS KĀRNEGĪ
1934 - krievu komponists ALFRĒDS ŠNITKE
1942 - pirmais THE BEATLES bundzinieks PĪTS BESTS
1955 - BLONDIE bundzinieks KLEMENTS BURKS
1946 - ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA basists BEVERLIJS BEVANS
1962 - DŽONS SKVAIRS no STONE ROSES
1970 - grupas LIVE ģitārists ČEDS TEILORS
Vārdu skaidrojumi.
Velta - Piesardzīgi izvēlas draugu sabiedrību. Psiholoģe un dziļa cilvēku pazinēja. Izstrāvo veselību, artistisku spožumu un godīgu attieksmi pret dzīvi. Fantastiski prot bagātināt dzīvi ar izdomu; ir dziļa dabas izpratēja, prot kopt tradīcijas. Veltai nekas nekrīt no debesim. Amerikā par viņu varētu teikt: no avīžu puikas kļuvusi par miljonāri! Taču Veltas miljons ir viņas sirdsskaidrība, kuru daudzi dēvē par iedomību. Zaudēdama viņa atkal iegūst, jo - "kad nakts vistumšākā, aust dienas mala". Strādīga, jo katru dārza stūrīti pārvērš par zaļojošu lauku. Iespējams, Velta vistuvākajam cilvēkam uzliek lielus pienākumus. Un viņš no tiem nobaidās. Lai gan tā ir tikai varbūtība.Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
24. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1632 - holandiešu filozofs BARUHS SPINOZA1826 - KARLO KOLODI, īstajā vārdā Karlo Lorencīnī
1847 - īru dramaturgs BREMS STOKERS
1849 - inžinieris DŽONS FROLIHS
1864 - franču mākslinieks ANRĪ TULŪZS-LOTREKS
1888 - rakstnieks DEILS KĀRNEGĪ
1934 - krievu komponists ALFRĒDS ŠNITKE
1942 - pirmais THE BEATLES bundzinieks PĪTS BESTS
1955 - BLONDIE bundzinieks KLEMENTS BURKS
1946 - ELECTRIC LIGHT ORCHESTRA basists BEVERLIJS BEVANS
1962 - DŽONS SKVAIRS no STONE ROSES
1970 - grupas LIVE ģitārists ČEDS TEILORS
Valentīndiena / Mīlestība
Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)
Ziemassvētki
Tālās zemēs nav vairs naida,
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Visi Ziemassvētkus gaida.
Virmo gaiss pēc piparkūkām,
A Īle smird pēc "Dāņu" cūkām!
Dzimšanas diena
Ai,gadi,gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Valentīndiena / Mīlestība
Šokolāde, kūkas, rieksti,
Sirsniņdienas svētku viesi,
Kafija un vīna glāze,
Ziediem pilna vāze!
Sirsniņdienas svētku viesi,
Kafija un vīna glāze,
Ziediem pilna vāze!
Ziemassvētki
Kalns ir sapūsts baltiem sniegiem,
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida!
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida!
Katrai dienai
Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
Katrai dienai
Par to, ko zvaigznes cita citai saka -
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Vai starp tām ir arī kāda mana?
Par to kā rodas Piena Ceļš -
Varbūt tas nav Piena, bet gan sapņu ceļš?
Par to, kā lapas dzenā rudens vējš,
Par to, kā salnas sirdi nesaplēš,
Par sapņiem un ilgām,
Par sauli un mājām siltām,
Par zvaigznēm un debesīm zilām.
Pa svaigu rīta rasu
Tā lēni nāks uz pusi manu,
Ne jautās man, ne prasīs,
Esmu klāt! tā klusi sacīs.
Jaunais gads
Lai aizmirstas sliktais, kas bijis,
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.
Valentīndiena / Mīlestība
Vai atceries,tā rudens diena bija,
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris.
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris.
Ziemassvētki
Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Ziemassvētki
Ziemassvētkos tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!
Kas uz priekšu velk ar varu.
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!
Vēlējumi
Lai Tev veiksme pasniedz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišus saules starus,
Katra jauna diena sniedz.
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišus saules starus,
Katra jauna diena sniedz.
Ziemassvētki
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
/Dz. Rinkule—Zemzare/
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
/Dz. Rinkule—Zemzare/
Dzimšanas diena
Cik pie debesīm zvaigznes,
Un katra sāvādi mirdz.
Cik daudz uz pasules ļaužu,
Un katram savāda sirds.
Un katra sāvādi mirdz.
Cik daudz uz pasules ļaužu,
Un katram savāda sirds.
Izlaidums
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi-
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.
Draudzība
Smejies Tu vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies!
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut un kasīties,
No manis neatkratīsies!
Bērniņa piedzimšana
Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.
Jaunais gads
Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!
Katrai dienai
Ja dzeram, tad pa īstam,
Ja krītam, tad līdz rītam
Un rītu pohas lāpam,
Un tā ik katru rītu.
Ja krītam, tad līdz rītam
Un rītu pohas lāpam,
Un tā ik katru rītu.
Mātes diena
Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Lieldienas
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/