Vārda dienu 23. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Sigrīda, Sigrija, Sigruna, Sigrūna, Sigurnija, Ziga, Zigda, Zigfrida, Zigra, Zigrida, Zigrids, Zigrita, Zigvija
Zigfrīda – Instinktīvi nojauš, kurš viņai vēl labu, kurš rok slepenu bedri. Viņai nekad netrūks ierosmju, kas sola panākumus gan darbā, gan mīlas frontē.
Zigrīds – Respektabls un iznesīgs, pašapmierināts, jo dzīvē ir veiksminieks. Tomēr šis vārds ir reti sastopams.
1690 - Kurzemes hercogs ERNESTS JOHANS BĪRONS
1869 - magnetofona izgudrotājs VALDEMĀRS POULSENS
1887 - Holivudas šausmu filmu aktieris BORISS KARLOFS
1890 - kordiriģents TEODORS KALNIŅŠ
1908 - krievu bērnu rakstnieks NIKOLAJS NOSOVS
1953 - BORIS GREBENŠČIKOVS
1954 - amerikāņu mūziķis BRŪSS HORNSBIJS
Vārdu skaidrojumi.
Zigrīda – Poēziju uzskata par galveno dzīves rotu. Citai sievietei grūti izturēt konkurenci blakus Zigrīdai loģikas ziņā. Reti Zigrīdas partneris ir līdzvērtīgs viņai. Zigrīda ir apveltīta ar šaušalīgi stipru seksualitāti, kas ietērpta maigi sievišķīgā formā. Dinamisms ir Zigrīdas jaukākā īpašība.Zigfrīda – Instinktīvi nojauš, kurš viņai vēl labu, kurš rok slepenu bedri. Viņai nekad netrūks ierosmju, kas sola panākumus gan darbā, gan mīlas frontē.
Zigrīds – Respektabls un iznesīgs, pašapmierināts, jo dzīvē ir veiksminieks. Tomēr šis vārds ir reti sastopams.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
23. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Japānas darba diena
23. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1616 - britu matemātiķis DŽONS VALLISS1690 - Kurzemes hercogs ERNESTS JOHANS BĪRONS
1869 - magnetofona izgudrotājs VALDEMĀRS POULSENS
1887 - Holivudas šausmu filmu aktieris BORISS KARLOFS
1890 - kordiriģents TEODORS KALNIŅŠ
1908 - krievu bērnu rakstnieks NIKOLAJS NOSOVS
1953 - BORIS GREBENŠČIKOVS
1954 - amerikāņu mūziķis BRŪSS HORNSBIJS
Vārda diena
Ar sievišķību trauslu, cēlu,
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.
Dzimšanas diena
Tavos svētkos vēlu tev
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
To, ko vēlējos es sev:
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi.
Lieldienas
Pārvārīta ola zila
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevāra
Tad tā ir tik dzeltena.
Tāpēc sāli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Katrai dienai
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam ko saka sirds.
Tici zvaigžņu debess tālē,
Kas virs debes spoži mirdz.
Tici tam ko saka sirds.
Tici zvaigžņu debess tālē,
Kas virs debes spoži mirdz.
Jaunais gads
Balti vīri atver vārtus,
Ātri griežas sniega rats,
Pamājis ar sirmo bārdu
Skumji aizbrauc vecais gads.
Ātri griežas sniega rats,
Pamājis ar sirmo bārdu
Skumji aizbrauc vecais gads.
Dzimšanas diena
Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, oma ņipra,
simtnieki lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
nesāp kauli, oma ņipra,
simtnieki lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
Smieklīgie pantiņi
Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Skumjās
Ja dzīvē grūti tev klājas,
Un skaistākās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst.
Un skaistākās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst.
1. septembris
Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Mātes diena
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,
Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi...
Ar tevi vienmēr gribu parunāt...
Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst...
Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat...
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
R.Andersone
Ziemassvētki
Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīts sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīšam piederēju
Zem ozola stāvēdama.
Vai nu tāda nieka dēļ
Ies pa zemi vārtīties?
Zem ozola stāvēdama.
Vai nu tāda nieka dēļ
Ies pa zemi vārtīties?
Ziemassvētki
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.
Draudzība
Ir svarīgi notvert to mirkli,
Kad skaņa par mūziku top,
Un galvenais notvert to mirkli,
Kad cilvēks par draugu top!
Kad skaņa par mūziku top,
Un galvenais notvert to mirkli,
Kad cilvēks par draugu top!
Valentīndiena / Mīlestība
Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Man kā sapņi šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.
Jāņi / Līgo svētki
Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.
8. marts
Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu -
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!
Tev sūtu baigo nastu -
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!
Rupjie pantiņi (18+)
Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki.
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki.
Jāņi / Līgo svētki
Ai vasara, ai vasara,
Tavu lielu bagātību:
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboliņš
Tavu lielu bagātību:
Dravā kupli rudzi auga,
Pļavā balts āboliņš
Valentīndiena / Mīlestība
Es skūpstu Tavas rokas -
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/
Dzimšanas diena
Lai tavs dzīves putniņš
Rit kā dzīves kamoliņš.
Priecīgi, bez kādām bēdām,
Tā kā dzidris avotiņš
Rit kā dzīves kamoliņš.
Priecīgi, bez kādām bēdām,
Tā kā dzidris avotiņš
Kāzas un kāzu jubilejas
Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz.
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz.