22. Novembrī vārda dienu svin


Aldis
Alfons
Aldris

Vārda dienu 22. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Aldijs, Aldra, Alfins, Alfonija, Alfonss, Vilonija, Vilora

Vārdu skaidrojumi.

Aldis - Bieži nesaprasts, bet savā būtībā dziļi godīgs. Emocionāls un viegli aizkaitināms. Tāpēc dažkārt viņam apnīk pat laba vide. Un viņš metas pāri bezdibenim. Neprot izdevīgi iekārtoties, tāpēc īsti neuzlec uz dzīves zirgā. Krietnums un labsirdība Aldim atmaksājas. Mūza vidū Aldis piedzīvo negaidītu pavērsienu.

Alfons – Dīvains, maz iepazīstam, arī savrups. Taupīgs – un tāpēc sievietē var radīt niknumu. Bezgalīgā vārdu plūsmā pierāda savu uzstājību. Tur sievieti savā varā.

Aldris – Nasks un šmaugs. Greizsirdīgs un lunkans. Nekad nenolaiž rokas.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


22. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Libānas nacionālā diena

22. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1819 - angļu rakstniece DŽORDŽS ELIOTS
1886 - teātra režisors EDUARDS SMIĻĢIS
1888 - Džungļu Valdnieks TARZĀNS
1896 - franču rakstnieks ANDRĒ ŽIDS
1900 - VAILIJS POSTS
1940 - aktieris un režisors TERIJS GILIAMS
1950 - TALKING HEADS basiste TINA VĪMUTA
1958 - amerikāņu aktrise DŽEIMIJA LĪ KĒRTISA
1967 - vācu tenisists BORISS BEKERS
Kāzas un kāzu jubilejas Sargiet mīlu. Tā ir trausla -
Viegli salūzt var.
Sargiet mīlu. Tā tik dzidra -
Saduļķoties var.
Ticiet mīlai. Tā ir stipra -
Kalnus pacelt var. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi-
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Kad pumpuri mostas
Un raisās no prieka,
Divas dvēseles tiekas
Tai laimīgā vietā,
Kur strauti čalo
Un putni dzied
Tām divatā turpmāk
Būs nolikts iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zeme Ziemsvētku naktī,
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par enģeli būt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Atceries to pirmo dienu,
Kad dzēri mātes pienu,
Kad ietīts autos dikti bļāvi,
Un sevi bučot visiem ļāvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Manas acis skumju pilnas
Raugās tālā nākotnē
Tikai vilšanās un bēdas
Ir aiz manis pagātnē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai stāv tā mūžīgi,
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mīli visu, bet piederi vienam.
Esi kā zvaigzne, bet nespīdi katram. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Prieku, laimi spaiņiem smelt.
Naudu lieliem maisiem velt
Veselību saglabāt,
Visas bēdas sabradāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.

(A.Elksne) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir viena sirds, kas tevi mīl,
Ir viena sirds, kas tevi nespēj aizmirst.
Ir viena sirds, kas tev var visu piedot.
Vissdārgāko no dzīves ziedot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sīkas puķes, lielas puķes,
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ballējam, neguļam,
Lai dzīve skaistāka.
Ballējam, neguļam,
Lai domas skaidrākas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ik katrs iededzot ceturto vainaga svecīti
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sidrabiņa lietiņš lija,
Ziemassvētku vakarā.
Visi sīki žagariņi,
Sidrabiņu vizināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Darbā ellišķīgu spēku,
Mīlestībā - mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu
Un par niekiem necelt brēku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai mirdzošs rūķis laimi nes,
līdz malām pilnu maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
kā putekļi pa gaisu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes - mūsējās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Baltas sniega pārslas
Šonakt lejup slīd.
Ziemassvētku zvaigzne
Jau pie debess spīd. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai Ziemassvētku vakars
Atnāk kluss un mierīgs,
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudus katrā dienā sēj... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi,
Un jaunus sapņus nes sev līdz.
Lai Jaunā gadā pietiek spēka,
Šos sapņus piepildīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Roze mūžam nav bez ērkšķiem,
Gads bez dienām lietainām;
Dzīve mūžam nav bez sāpēm,
Laime nav bez asarām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu