Vārda dienu 22. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Aldijs, Aldra, Alfins, Alfonija, Alfonss, Vilonija, Vilora
Alfons – Dīvains, maz iepazīstam, arī savrups. Taupīgs – un tāpēc sievietē var radīt niknumu. Bezgalīgā vārdu plūsmā pierāda savu uzstājību. Tur sievieti savā varā.
Aldris – Nasks un šmaugs. Greizsirdīgs un lunkans. Nekad nenolaiž rokas.
1886 - teātra režisors EDUARDS SMIĻĢIS
1888 - Džungļu Valdnieks TARZĀNS
1896 - franču rakstnieks ANDRĒ ŽIDS
1900 - VAILIJS POSTS
1940 - aktieris un režisors TERIJS GILIAMS
1950 - TALKING HEADS basiste TINA VĪMUTA
1958 - amerikāņu aktrise DŽEIMIJA LĪ KĒRTISA
1967 - vācu tenisists BORISS BEKERS
Vārdu skaidrojumi.
Aldis - Bieži nesaprasts, bet savā būtībā dziļi godīgs. Emocionāls un viegli aizkaitināms. Tāpēc dažkārt viņam apnīk pat laba vide. Un viņš metas pāri bezdibenim. Neprot izdevīgi iekārtoties, tāpēc īsti neuzlec uz dzīves zirgā. Krietnums un labsirdība Aldim atmaksājas. Mūza vidū Aldis piedzīvo negaidītu pavērsienu.Alfons – Dīvains, maz iepazīstam, arī savrups. Taupīgs – un tāpēc sievietē var radīt niknumu. Bezgalīgā vārdu plūsmā pierāda savu uzstājību. Tur sievieti savā varā.
Aldris – Nasks un šmaugs. Greizsirdīgs un lunkans. Nekad nenolaiž rokas.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
22. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Libānas nacionālā diena
22. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1819 - angļu rakstniece DŽORDŽS ELIOTS1886 - teātra režisors EDUARDS SMIĻĢIS
1888 - Džungļu Valdnieks TARZĀNS
1896 - franču rakstnieks ANDRĒ ŽIDS
1900 - VAILIJS POSTS
1940 - aktieris un režisors TERIJS GILIAMS
1950 - TALKING HEADS basiste TINA VĪMUTA
1958 - amerikāņu aktrise DŽEIMIJA LĪ KĒRTISA
1967 - vācu tenisists BORISS BEKERS
Jāņi / Līgo svētki
Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.
Valentīndiena / Mīlestība
Kā dziesma,
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc
Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt
Mana un tava liesma
Tā nedrīkst nodzist,
Jo tad viss nomirst.
Es gribu būt tev blakus,
Un teikt tev mīļus vārdus.
Bet šķēršļu tik daudz
Par meliem ko sauc
Tas neļauj mums kopā būt
Un laimi no mīlas gūt
Draudzība
Ne jau visi īsti draugi,
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.
Kas tev līksmi roku spiež,
Bet gan tie, kas bēdu brīdī
Līdz ar tevi bēdas cieš.
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.
Valentīndiena / Mīlestība
Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.
Kāzas un kāzu jubilejas
Nu Jūs ieburti viens otra gredzenā,
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.
Valentīndiena / Mīlestība
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.
Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.
Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.
Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Dzimšanas diena
Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu.
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu.
Jaunais gads
Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.
Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.
Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.
Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.
Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan dievs, gan Laima svēta!
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.
Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.
Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.
Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.
Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan dievs, gan Laima svēta!
Dzimšanas diena
Debesīs ir 12 mazi enģelīši.
9 debesīs rotaļājas.
2 uz zemes blēņojas.
Bet 1 pats mīļākais tagad lasa šo ziņu,
Kurā teikts,
Ka jubilejā tas tiek sveikts!
9 debesīs rotaļājas.
2 uz zemes blēņojas.
Bet 1 pats mīļākais tagad lasa šo ziņu,
Kurā teikts,
Ka jubilejā tas tiek sveikts!
Dzimšanas diena
Kas bijis, tas jau aizgājis,
Ne velti gadiņš jau pagājis.
Bet ko lai dara tālāk?
Tas tev pašam jāizlemj.
Ne velti gadiņš jau pagājis.
Bet ko lai dara tālāk?
Tas tev pašam jāizlemj.
Jaunais gads
Kas bijis, to tuvu sirdij glabāt
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied.
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied.
Smieklīgie pantiņi
Labāk ēdu skābus gurķus,
nekā mīlu klases mulķus!
nekā mīlu klases mulķus!
Ziemassvētki
Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?
/Rainis/
Ziemassvētki
nekā, nekā nav šorīt cita,
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.
viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
/U. Auseklis/
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
nekā, nekā nav dvēselē cita,
tikai gaisma, gaisma aug un viz,
un mežmalas priedē vientuļa vārna
sargā lielas debesis.
viss labais, kas sapņots pirms
Ziemassvētkiem,
nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
un žubītes dvaša kā cerība gaiša
loga rūtī rakstaini zied.
/U. Auseklis/
Dzimšanas diena
Audzi, audzi Tu ,piusīti,
Ar gaišiem matiņiem,
Diez kur aug tā meitiņa,
Kas tos matus plucinās.
Ar gaišiem matiņiem,
Diez kur aug tā meitiņa,
Kas tos matus plucinās.
Ziemassvētki
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt!
/L. Brīdaka/
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt!
/L. Brīdaka/
Dzimšanas diena
Vēl ilgus gadus stiprai būt,
Daudz prieka vēl no dzīves gūt,
Un sauli sirdī glabāt,
Un dzīvi mīlēt nepārstāt.
Daudz prieka vēl no dzīves gūt,
Un sauli sirdī glabāt,
Un dzīvi mīlēt nepārstāt.
Dzimšanas diena
Visskaistākā diena ir no paša rīta,
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
1. septembris
Jaunajiem skolotājiem un skolotājām...
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!