Vārda dienu 20. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Andija, Andina, Andīne, Nanda, Viga, Vīga, Vīgants, Vigars, Vigda, Vigelijs, Vigeta, Vigija, Vigilija, Vigilijs, Vigita, Vīgo, Viģīlija
Andīna – Piekāpīga, klusa, un tikai izretis viņā uzjundī spīts.
1858 - zviedru rakstniece SELMA LĀGERLĒVA
1889 - astronoms EDVĪNS HABLS
1925 - krievu baletdejotāja MAIJA PĻISECKA
1947 - THE EAGLES ģitārists un dziedātājs DŽO VOLŠS
1957 - UB40 bundzinieks DŽIMS BRAUNS
1965 - MAIKS DĪ jeb MAIKLS DAIMONDS no BEASTIE BOYS
1965 - CYPRESS HILL reperis SEN DOG
Vārdu skaidrojumi.
Anda – Mīl dzīvi līdz tās pēdējam atomam. Alkst pēc jaunām baudām un pulsējoša pārdzīvojuma. Pārliecības dēļ gan viņai nākas ciest. Taču Anda nevar iztikt bez izaicinājuma, neizsīkstošas urdītkāres, līdzvērtīgu pretinieku naida. Ja tā visa nebūs,- Anda iegrims pierimē. Un tad vairs viņā nebūs garīgā spēka pārākuma. Viens liels trūkums Andai piemīt – viņa nav laba cilvēku pazinēja. Šī īpašība Andai nav ielikta šūpulī. Lielāko ienaidnieci viņa uzskata par savu garīgo māti. Andai vislabāk satikties tikai ar spēcīgām personībām, kas viņu uzmundrina! Viņai dzīve ir kā vārga kāršu spēle, kaut Anda pati rīkojas ar atklātām kārtīm.Andīna – Piekāpīga, klusa, un tikai izretis viņā uzjundī spīts.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Āfrikas industrializācijas diena
20. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1602 - vācu fiziķis OTTO FON GERIKE1858 - zviedru rakstniece SELMA LĀGERLĒVA
1889 - astronoms EDVĪNS HABLS
1925 - krievu baletdejotāja MAIJA PĻISECKA
1947 - THE EAGLES ģitārists un dziedātājs DŽO VOLŠS
1957 - UB40 bundzinieks DŽIMS BRAUNS
1965 - MAIKS DĪ jeb MAIKLS DAIMONDS no BEASTIE BOYS
1965 - CYPRESS HILL reperis SEN DOG
Jaunais gads
Lai Jaunajā gadā piepildās
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!
Valentīndiena / Mīlestība
Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.
Jāņi / Līgo svētki
Jānīšami brālīšami,
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.
Smieklīgie pantiņi
Es mīlēju reiz puisīti,
Kurš meta man ar puķīti-
Bet tagad viņu gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.
Kurš meta man ar puķīti-
Bet tagad viņu gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods.
Bērniņa piedzimšana
Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt,staigāt
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai,tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.
Bet otrs nāk bez lielas steigas.
Nu jāmācās ir runāt,staigāt
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai,tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Valentīndiena / Mīlestība
Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Jāņi / Līgo svētki
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Lieldienas
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Kāzas un kāzu jubilejas
Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.
Jāņi / Līgo svētki
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo!
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo!
Valentīndiena / Mīlestība
Kā lai zinu, ka tie nav meli
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu
To, ko stāsti tu
Bet es zinu,, ka mīlu tevi
Un to no tevis neslēpšu
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.
Smieklīgie pantiņi
Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši Rakstītam kamanam Ejiet bērni skatīties Ar basām kajīņam
Ziemassvētki
Egles zaros sveces laistās
Kā mazs prieka kamoliņš
Mazi bērni ap to skraida
Līksmām sirdīm svētkus gaida
Kā mazs prieka kamoliņš
Mazi bērni ap to skraida
Līksmām sirdīm svētkus gaida
Smieklīgie pantiņi
Zaķīts skrien pa taciņu,
skatās priekšā dīķis,
dīķī iemet akmeni,
augšā uzpeld līķis!
skatās priekšā dīķis,
dīķī iemet akmeni,
augšā uzpeld līķis!
Jāņi / Līgo svētki
Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli...
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli...
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Valentīndiena / Mīlestība
Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Lieldienas
Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Kur draudzība sākas, to neteic neviens,
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Un kādēļ lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens,
Un pēkšņi tie atrodas blakus.
Lieldienas
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!