Vārda dienu 20. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Andija, Andina, Andīne, Nanda, Viga, Vīga, Vīgants, Vigars, Vigda, Vigelijs, Vigeta, Vigija, Vigilija, Vigilijs, Vigita, Vīgo, Viģīlija
Andīna – Piekāpīga, klusa, un tikai izretis viņā uzjundī spīts.
1858 - zviedru rakstniece SELMA LĀGERLĒVA
1889 - astronoms EDVĪNS HABLS
1925 - krievu baletdejotāja MAIJA PĻISECKA
1947 - THE EAGLES ģitārists un dziedātājs DŽO VOLŠS
1957 - UB40 bundzinieks DŽIMS BRAUNS
1965 - MAIKS DĪ jeb MAIKLS DAIMONDS no BEASTIE BOYS
1965 - CYPRESS HILL reperis SEN DOG
Vārdu skaidrojumi.
Anda – Mīl dzīvi līdz tās pēdējam atomam. Alkst pēc jaunām baudām un pulsējoša pārdzīvojuma. Pārliecības dēļ gan viņai nākas ciest. Taču Anda nevar iztikt bez izaicinājuma, neizsīkstošas urdītkāres, līdzvērtīgu pretinieku naida. Ja tā visa nebūs,- Anda iegrims pierimē. Un tad vairs viņā nebūs garīgā spēka pārākuma. Viens liels trūkums Andai piemīt – viņa nav laba cilvēku pazinēja. Šī īpašība Andai nav ielikta šūpulī. Lielāko ienaidnieci viņa uzskata par savu garīgo māti. Andai vislabāk satikties tikai ar spēcīgām personībām, kas viņu uzmundrina! Viņai dzīve ir kā vārga kāršu spēle, kaut Anda pati rīkojas ar atklātām kārtīm.Andīna – Piekāpīga, klusa, un tikai izretis viņā uzjundī spīts.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
20. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Āfrikas industrializācijas diena
20. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1602 - vācu fiziķis OTTO FON GERIKE1858 - zviedru rakstniece SELMA LĀGERLĒVA
1889 - astronoms EDVĪNS HABLS
1925 - krievu baletdejotāja MAIJA PĻISECKA
1947 - THE EAGLES ģitārists un dziedātājs DŽO VOLŠS
1957 - UB40 bundzinieks DŽIMS BRAUNS
1965 - MAIKS DĪ jeb MAIKLS DAIMONDS no BEASTIE BOYS
1965 - CYPRESS HILL reperis SEN DOG
Mātes diena
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Jaunais gads
Ir katram gadam laimes brīdis savs.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks.
Bet katram gadam ir savs Svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu
Un katram rītam sava gaiša mala.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks.
Bet katram gadam ir savs Svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu
Un katram rītam sava gaiša mala.
Katrai dienai
Dzeltenzila elpa – piedošana,
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
krūtīs iededzies ir krabītis un grauž,
bet zem sērsnas, sniega sērsnas asas,
lapsiņas ar elpu asniem ceļu lauž.
/I. Gaile/
Jaunais gads
Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.
Ziemassvētki
Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!
Jāņi / Līgo svētki
Ja tu dzersi vienu šņabi ,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Kāzas un kāzu jubilejas
Mīla ar mīlu, kad satiekas,
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Ziemassvētki
Sala vecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti!
Ziemassvētki
Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Ziemassvētki
Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
1. septembris
Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.
Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.
Ziemassvētki
Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst!
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
man ir prieks, kad skujas birst!
Lieldienas
Visiem patīk šūpties,
Lieldienām gatavoties.
Visi taisa apsveikumus,
Pārsteigs savus vecākus!
Lieldienām gatavoties.
Visi taisa apsveikumus,
Pārsteigs savus vecākus!
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Ziemassvētki
Vai tur Ziemassvētku roze
Debess dārzos ziedus ver?
Brīnišķīgo krāsu kvēlē
Acis atdzerdamās dzer.
Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas nakti
Klausīties, ko zvaigznes dzied.
/Kārlis Skalbe/
Debess dārzos ziedus ver?
Brīnišķīgo krāsu kvēlē
Acis atdzerdamās dzer.
Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas nakti
Klausīties, ko zvaigznes dzied.
/Kārlis Skalbe/
Valentīndiena / Mīlestība
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!
Valsts svētki
Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
(K. Skujenieks)
Lieldienas
Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.
Dzimšanas diena
Daudz skaistu dienu gaidīt un sveikt.
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Dzimšanas diena
Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/
Jaunais gads
Zaļš egles zars par gadu miju stāsta
Nāk rāmi vakars skuju smaržās tīts
Sirds kavējas pie dienām aizvadītām
Un pārdomām, ko Jaunais nesīs līdz...
Nāk rāmi vakars skuju smaržās tīts
Sirds kavējas pie dienām aizvadītām
Un pārdomām, ko Jaunais nesīs līdz...
Skumjās
Kāpēc tā bija jānotiek?
Tu aizgāji un paliku es viena.
Kāpēc man vienai tumsā jāpaliek,
Ja apkārt staro gaiša diena?
Tu aizgāji un paliku es viena.
Kāpēc man vienai tumsā jāpaliek,
Ja apkārt staro gaiša diena?
Lieldienas
Ļipatu ļepatu, ļipatu ļepatu,
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas - raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas - raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!
Jāņi / Līgo svētki
Visi gaida Jāņu dienu,
Puiši gada, meitas gaida;
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņus.
Puiši gada, meitas gaida;
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņus.
Ziemassvētki
Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!