Vārda dienu 2. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Dzilvars, Venda, Vendeta, Vendija, Vendijs, Vivanta, Vivanto, Viveja, Viveta, Vivija, Vivina
Viva – Sirsnīga, bet baidās iedziļināties parādību būtībā. Izvairās saprast sarežģītu attiecību dīvainību.
Dzīle – Var būt gan praktiska, gan sentimentāla, gan ieslīgt pārtikušā apmierinātībā ar sevi. Taču ir bīstama dusmās.
1846 - latviešu folklorists, literāts FRICIS BRĪVZEMNIEKS
1906 - itāļu kinorežisors LUKINO VISKONTI
1944 - KĪTS EMERSONS no EMERSON, LAKE & PALMER
1957 - KĀRTERS BUFORDS no DAVE MATTHEWS BAND
1958 - BOBIJS DALLS no POISON
1961 - kanādiešu dziedātāja K.D.LENGA (Katrīna Dona Langa)
Vārdu skaidrojumi.
Vivita – Enerģija Vivitā deg kā ugunskurs, kas nekad neapdziest. Viņa ir uzmanīga, nevar ciest tukšus lielībniekus. Tāpēc bieži nonāk konfliktā ar partneriem. Un apbrīno prāta atrakcijas.Viva – Sirsnīga, bet baidās iedziļināties parādību būtībā. Izvairās saprast sarežģītu attiecību dīvainību.
Dzīle – Var būt gan praktiska, gan sentimentāla, gan ieslīgt pārtikušā apmierinātībā ar sevi. Taču ir bīstama dusmās.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
2. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Mirušo piemiņa, dvēseļu diena
Anglikāņu svētki.
2. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1755 - Francijas karaliene MARIJA ANTUANETE1846 - latviešu folklorists, literāts FRICIS BRĪVZEMNIEKS
1906 - itāļu kinorežisors LUKINO VISKONTI
1944 - KĪTS EMERSONS no EMERSON, LAKE & PALMER
1957 - KĀRTERS BUFORDS no DAVE MATTHEWS BAND
1958 - BOBIJS DALLS no POISON
1961 - kanādiešu dziedātāja K.D.LENGA (Katrīna Dona Langa)
Valentīndiena / Mīlestība
Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Un vīnu ar steigu dzert;
Vajag iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Jāņi / Līgo svētki
Nevienam tāda "boze"
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana.
Kā tam mūsu Jānīšam:
Liela galva,ruda spalva;
Allaž stalta stāvēšana.
Smieklīgie pantiņi
Attālināts darbs ir norma,
Sēžot mājās noplok forma.
Sēžot mājās noplok forma.
Smieklīgie pantiņi
Mēs jums vēlam lielas laimes
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest.
Ķiplokus ar medu ēst
Mīļāko pie krūtīm spiest
Ienaidniekus gaisā sviest.
Jāņi / Līgo svētki
Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa?
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa?
Jāņi / Līgo svētki
Klusi klusi līga visu alu nodzerusi.
Desmit jaņus nodevusi.
Jāņa sieru pardevusi.
Desmit latus ieguvusi.
Desmit jaņus nodevusi.
Jāņa sieru pardevusi.
Desmit latus ieguvusi.
Jāņi / Līgo svētki
Līksmi, prieku Līgo svētkos.
Arī veiksmi Papardgrēkos!
Siers, alus, uguns liesmas,
Draugu pulkā jautras dziesmas!
Arī veiksmi Papardgrēkos!
Siers, alus, uguns liesmas,
Draugu pulkā jautras dziesmas!
1. septembris
Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.
Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.
Ziemassvētki
Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”
/Valdis Keris/
Jaunais gads
Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.
Jāņi / Līgo svētki
Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama.
Jāņi / Līgo svētki
Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Bērniņa piedzimšana
Kā mākonītis zilganbalts
Kā augošs mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē!
Kā augošs mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē!
Lieldienas
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Mātes diena
Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!
Draudzība
Ja gribi nokļūt kalna galā,
tad neapstājies ceļa malā!
Ja gribi labus draugus gūt,
tad mācies pati laba būt!
tad neapstājies ceļa malā!
Ja gribi labus draugus gūt,
tad mācies pati laba būt!
Skumjās
Mīļotais cilvēks neaiziet,
tikai pārstāj līdzās būt.
tikai pārstāj līdzās būt.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar ziemeļbriedi
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Apčuraja mežā priedi:
Mazais ruķis lamājas
Slapš zem priedes vazajas
Vēlējumi
Lai piepildās tās cerības,
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Jaunais gads
Jaunā gadā, jaunā gadā.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
Dzimšanas diena
Dzimenīti viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!