10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Vārda diena Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.

Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.

Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.

/I. Ziedonis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sen es šito dienu gaidu,
Kad ar lielu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā
Sveicu tevi vārda dienā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Pār visiem sniegiem mirdz pirmais sniegs,
Pār citām dzērvēm - pirmā kliegs,
Jo ilgāk par mirkli nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli mums neiegūt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Viss ir izdzerts, nav ne piles,
Sēžu es kā lops pie siles,
Tā nav proza, tā nav dzeja,
Kāda dirsa, tāda seja,
Visām meičām nevar ticēt,
Virsū kāpt un iekšā spricēt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Esam dirsā galīgā,
Nav kas atnāk palīgā,
Sāksim galvas kopā likt,
Kā no dirsas laukā tikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir pārtraukts garais tumsas pakāpiens,
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tu esi mana cerība,
Tu esi mana dzīve.
Es maldos elles ugunīs,
Lai Tevi atrastu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņu vakarā,
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Mežā plūkta papardīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl santīmiņu lieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tik sirdij neaizliedz nekā
Ne jaunībā, ne gados sirmos
Tā pavasarī ziedos pirmos,
Kā rudens miglā drūmajā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Veselība prieka tilts
Lai ataust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ejam nu mēs ceļus šķirtus
Jūtas mūs vairs nevieno
Daudz no tevis esmu cietis
Ienīsts esmu nicināts
Raisos es no tevis vaļā
Sūtu skūpstus pēdējos
Tikai lasot pirmos burtus sapratīsi pārējos! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Sanācām, kad rudens lietus lija,
Aiziesim, kad druvas briest jau sāks.
Un tāpat, kā vecs ar jaunu mijas,
Mūsu vietā citi putni nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Lai prieks un laime,
Ši dienā nozīmīgajā.
Lai bērniņš top mīlēts un gaidīts,
Šai dienā.
(L.Krūmiņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Riti,laimes kamolīti,
Vecā gada vakarā.
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos - kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Nelīst`, lietus, nelīst`lietus,
Šodien lietus nevajaga -
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu