10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Lieldienas Ai, odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gana šūpojos,
Visas trīs Lieldieniņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Es tev vēlu medu ēst
ābolu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Es nelauzu liepu ziedus
Ne ieviņas baltus ziedus,
Lai izaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Klusi skan pēdējais valsis
Acis Tev asarās mirdz
Klusi čukst gurušās lūpas
Mīlēt, ak mīlēt nav vērts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīvē mums ikvienam jāmin sava taka,
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Manas sāpes ir neciešamas,
Tu par to pat nenojaut.
Ap sirdi man tik smagi,
Ja Tu zinātu ko es jūtu...

Negribu zaudēt Tevi.
Kā lai zinu, ko dari?
Kā lai zinu, kur esi?
Mani nemiers pārņem.

Mani maldina viss iespējamais,
Kādas sāpes jāizciš?
Lai Tevi satikt varētu...
Ko gan tālāk darītu,
Ja nezinātu neko?

Man šausmīgi sāp,
Viss ko esmu darijusi.
Man sāp visi vārdi,
Kurus esmu teikusi.
/Līga Spole\ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ja dzīvē grūti tev klājas,
Un skaistākās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Cik labi sajust brīdi šo
Un neaizmirst no tā neko,
Jo laiks, kas ātri pagājis,
Ir tik daudz laba atstājis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads salavecis briedi spārda
saulspuķsēklām pilna bārda.
laikam čalis pārdzēries-
šim uz svētkiem nospļauties.... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Viļņojas vēsais gaiss,
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums – palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs, snigs un snigs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku rīts jau klāt,
Un jāskaita man pantiņu,
Lai par jauku pantiņu
Dabūtu vien mantiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķiga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vienreiz gadā diena tāda,
Ko par vārda dienu sauc
Draugi sveic un radi sveic
Uzslavas Tev skaistas teic!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Viss izirst, viss izūd,
Viss dzīvē ir nieks.
Ar Tevi man tikties
Ir vienīgais prieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai dzīve tevi pilda
Kā alus pudele,
Lai mīlestība silda,
Kā kāju tupele. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai ilgas pēc Ziemassvētkiem
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta,-
Gaišo svētku prieku un ilgstošu mīlestību! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Debesīs daudz zvaigžņu,
Mēness tikai viens.
Uz pasaules daudz zēnu,
Priekš tevis tikai viens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Nebēdz no sāpēm,
Bet cīnies ar tām,
Tad dzīve būs bagāta
Ar uzvarām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.

/Māris Čaklais/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Oliņ, boliņ, briku, braku
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Un ja cerēto prieku
Nenesa ceriņu ziedi,
Nav taču sacīts, ka laime
Nevar atbrist pa stiegu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu