10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Jāņi / Līgo svētki Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dodat, meitas, cimdus,zeķes
Tam budēļu vecajam:
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai uz visas zemes virsas
Tavu vārda dienu svin!
Un, lai nokriit tas us d.....,
Kas šo dienu neatmin! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusumā svētā,
Ziemsvētku Laime nāk Tavā sētā,
Iededz liesmiņu savā sirdī,
Dvēselē - gaismu,
Ielaid šai brīdī,
Tiem, kam gaiša un silta sirds,
Spoži -
Ziemsvētku zvaigzne mirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko darāt, lai Jums sokas
Un lai nepagurtu rokas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad dienas top īsas, bet vakari – gari,
Tad stiprāk sāk smaržot egļu zari.
Tad iemirdzas zvaigznes, lai kliedētu skumjas,
Bet čiekuros šūpojas domas dumjas:
Par varu, par naudu, par vietu un preci,
Par zudušo laiku un raudošo sveci...
To pamana rietošās saulītes stars,
Un uzsit uz pleca: “Nāks pavasars!”

/Valdis Keris/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Velc, Laimiņa, zīda tīklu,
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai mirdzošs rūķis laimi nes,
līdz malām pilnu maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
kā putekļi pa gaisu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Brīžos, kad dvēsele sāpēs tvīkst
Un nogurst zem dzīves svara,
Ikvienam kāds ir vajadzīgs,
Kam visu pasacīt varam -
Tāds, kas sapratīs tevi,
Kam vari uzticēt sevi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Krīt pārslas,kavēdamās logā...
Ir atkal Ziemassvētku laiks
Un brīnums,sajūtos kā senāk,
Es sajūtos kā bērnībā...

Balts galdauts,svaigas maizes garša,
Balts miers aiz mana loga zied.
Un miers,kāds sirdī tikai bērnam,
Miers bērna sirdī klusi dzied... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Priekam uzsmaidīt,
Bēdai pretsparu dot,
Laimei pretī iet,
Nedienai durvis ciet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Sajust vēlreiz tavu elpu,
Tavos glāstos vēlreiz slīkt,
Aizpildīt šo tukšo telpu,
Kura manā sirdī mīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mēs vēlam veselību, vēlam spēku,
Ik katrai rūpei veigli garām iet.
Ar gaišu dzīvesprieku, lai Tu spētu
Ik tumšam brīdim tiltu pāri likt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Espriekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos.
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tas ,kas citiem saka ,
Tam uz meles kaka.
Zila,zala,sarkana,
Ta ir tava pakala. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga,
Kāds viegli Tev uz pleca roku liek –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Būt vienmēr veselam un jaunam,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz laimes pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ņem par labu nedaudz rindu,
Kuras ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā dzimšanas dienā
Atļauj visiem tev sveikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vējš logos sniegpārslu
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu