10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
1. septembris Grūti laiki,
Tinte dārga,
Tādēļ atmiņa
Bez vārda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai laimes zvans no nākotnes
Jums Jaunā gadā veiksmi nes!
Un Vecā gada nedienas
Sniegs aprok dziļā kupenā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sala vecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti -
Apkakāja eglīti! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visskaistākā diena ir no paša rīta,
Visskaistākā dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līksmē vēl, ne sāpēs iepazīta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pelēns spicē savas ausis -
Krāsnī cepts tiek svētku rausis!
Ciemiņiem būs gardumiņš
-"Arī man tiks gabaliņš!" Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas !
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai laime Tev kā milzu kupena pār galvu brāžas,
Lai prieks tik liels, ka kalni gāžas,
Lai svētkos maltīte un svētku dzēriens salds,
Lai līksmo dvēsele un nelūzt galds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt
Daudz labu darbu plānot un veikt
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt
Pusnakts stundā gadu mijā
Lai tev zvaigznes laimi sijā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Rīta rasā smeltas krāsas,
Varavīkšņu celtas sētas.
Pāri tikt un neapstāties,
Paveikt visu, pilnveidoties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.

Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.

Sprakšķēdams, sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un maisīdams,
Brīnumpuparus kaisīdams.

/V.Ļūdens/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu salauzi manu sirdi,
Tā naktī žēli sit,
Tu nelieti vai dzirdi,
Vai kādreiz mani mīlēji? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Sveiciens visiem
Valentīna dienā...
Tiem kas pa pāriem,
Un tiem,
Kas pa vienam.
Saliekam puķes
Glīši pa vāzēm...
Bučas visiem,
Un
Paceļam glāzes!

R.Andersone Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos - kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Visiem manas lūpas smaida,
Visiem manas acis mirdz,
Bet es mīlu tikai Tevi,
Jo tev pieder mana sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Cik koši svētku egle laistās
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas
Un klusi pieaug cerība. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi kas tur kliedza, kas tur brēca
grāvī, ceļa maliņā-
salavecis sniegbaltītei
knieba pupa galiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Es bij meita, man bij vara,
Darīt to ko ātri dara,
Vienu roku blusu kāvu,
Otru baltas kājas āvu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu