10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Valentīndiena / Mīlestība Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.

Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo...
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.

Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds...
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
(R.Andersone) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Gadu mijā līksmu prātu,
Vīna glāzēm galdu klātu,
Dzīvesprieku, veselību,
Nebēdāt par katru nieku! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien tava laimes diena,
Visām pāri mirdz.
Šodien tevi vienu,
Apsveicu no sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vēlu laimi,
Vēlu prieku
Vēlu lielu desmitnieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vēlu laimi, mīlestību,
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi –
Lai tā iekož dibenā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Bērni dziedot egli gāž,
Rūķi Sniegbaltīti drāž,
Salavecis aizdurvē
Klusi maisā onanē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunajā gadā visas dienas
Kā zelta vārpas pilnas līkst.
Lai netrūkst spēka darbus darīt,
Un domu briedums neapsīkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tā jau tāda niecība,
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!

Līga Spole Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītiņā,
Agri gāju šūpoties,
Lai redzētu koku galos
Zelta sauli mirgojam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vecītis
Gāja lasīt puķītes,
Rokā bija šķērītes
Kājās jaunas zeķītes. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sniegbaltīte slaidām kājām,
Čaka ielu sauc par mājām;
Ziemassvētkos grūti klājas -
Salavecim par brīvu jājas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt!
/K. Apškrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Aizaug ceļi ar garu zāli,
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kalns ir sapūsts baltiem sniegiem,
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība tai saka...
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt...
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pa spožu mēness taku
Šurp atnāk Jaunais gads,
Tev droši sacīt varu,
Tas būs - kāds būsi pats! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu