10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Jāņi / Līgo svētki Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līksmi, prieku Līgo svētkos.
Arī veiksmi Papardgrēkos!
Siers, alus, uguns liesmas,
Draugu pulkā jautras dziesmas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai jums pīrāgs pilns ar speķi,
Lai uz biksēm nava pleķi.
Un tad naudu pilnu zeķi,
Skaistu meiteni zem deķi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - dedzīgu kā pipari!
Pārticību - tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - baltu kā piens! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Māmiņ,šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos,lai tev nepietrūktu
Labu,jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ,mīļā tu arvien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Dzīvo tā,
Lai nezūd laimes pēdas.
Esi stiprs tad,
Kad jāuzvar ir bēdas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Daudz smagu rītiņu
Laimiņā dodi
Diženi, raženi
iekožoti!

Daudz skaistu 4iksiishu
laiminja dodi
dizeni razeni
koljiijoti

Daudz TIIRU rubliishu
laiminja dodi
dizeni razeni
NEstraadaajoti Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai ar gadiņš uzkrīt plecam,
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Lai,tev laime,
Lai,tev prieks,
Lai tev skolā
Desmitnieks Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nesaki man neko - paklusē,
Ir vienkārši ļoti labi,
Ka Tu esi šai pasaulē... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai līgo lepnā dziesma,
Tev brīva Latvija,
Kā saule uzlecoša,
Sirds tevi sveicina Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki 1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga un....
.....nomirt uz Tavām lūpām..... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Žilbinošus panākumus,
Kolosālus ienākumus,
Satriecošus baudījumus,
Minimālus zaudējumus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā laimi vēlu,
Dzīves mērķi dižu, cēlu,
Panākt to, kas nokavēts,
Sasniegt to, kas iecerēts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draudzība sākas kā pasaka,
Kā krāšņu ziedu vija,
Un beidzas arī kā pasaka
Ar diviem vārdiem Reiz bija... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Tici draugs meitenei vienai,
veinu tu mīli arvien,
tad viņa ticēs tev,
tevi tā mīlēs arvien. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā mazs pūpolzariņš,
Kā mazs saules stariņš,
Mirdzi saviem vecākiem! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Laikam stārķis kļūdījās,
Kaut kas viņam misējās.
Lidotājs bij`cerēts, gaidīts,
Atskrien meitēns mīļš un smaidīgs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu