10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Rupjie pantiņi (18+) Salavecis plikiem pautiem
Laižas pāri visiem laukiem
Mazus bērnus biedēdams
Mečām pupus spaidīdams Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ko Laimiņa vēlēt gribi
Gadiņam aizejot?
Mazu rūpi, izturību
Jaunajā gadiņā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Cik daudz gaismas uz ceļa,
Pa kuru mums jāiet...
Iesim
Saņemt un starot
Un dot.
/O.Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.

Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.

Un neizsacīts
tas nevar palikt.

Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.

Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.

Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.

Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai No laimes nebēdz-pieņem to!
Ko acis neredz sajust centies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visu to labo un skaisto
Visu, ko vēlies tu sev,
To šajā skaistajā dienā
No sirds es novēlu tev! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Visiem patīk šūpties,
Lieldienām gatavoties.
Visi taisa apsveikumus,
Pārsteigs savus vecākus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ziemas vakars tērpjas siltā miegā,
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J. Ziemeļnieks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām
Sētas durvis izlauzuši
Ar savām dāvanām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just,kad paguruši esam,
Kad Tevi atceras,kāds vārdā sauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur guļ zem siena zārda?
Vecītis, kam garā bārda!
Negribās man ticēt māņiem,
Bet,šķiet,viņš tur guļ kopš Jāņiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Rīt uz skolu jāiet man.
Gribu labas sekmes gūt.
gribu dabūt 8. 9.
Lai es varu tālāk iet... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Sniegbaltīte klusi klusi
Visu piķi nodzērusi.
Bārmens saka maksā ragā,
Sniegbaltīte guļ jau vagā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Labu vārdu katru dienu
Pasacīt kaut tikai vienu!
Labu darbu katru dienu
Padarīt kaut tikai vienu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied! Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
zied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Dzeram alu,liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam,dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Paskaties, kā garām aiziet dzīve,
Kā garām aizslīd tas, kas bijis skaists.
Paskaties, un nesaki nevienam,
Kā sāp, kad projām aiziet draugs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
(A.Āre) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Nāc ar saules zelta smaidu,
Vienmēr tavus soļus gaidu.
Mīlas skūpstu es tev sūtu,
Lai ar cik tu tālu būtu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu