10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Dzimšanas diena Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Dzimšansdienā tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Šodien jūtos sērīgi -
Pisties gribas zverīgi,
Būtu labi ja tu prastu
Pežu atsūtīt pa pastu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldienzaķītim
Nekrāsoti pauti... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupēm nāk,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu varu derēt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Mīlestībai nav laika mēra.
Tā dīgst un zied
un nogatavojas vienlaicīgi-
vienā skaistā stundā.
/Teodors Korners/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visskaistākais ir patiesība;
Vislabākais - veselība,
Visjaukākais ir sasniegt to,
Ko tu vēlies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kaut mazliet sāp, bet gads ir garām.
Un tomēr gaiši - Jaunais nāk.
Lai bēdas ātri steidzas projām,
Lai sirds ik dienas līksmot māk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris Rudens tas ir skolas laiks
Un viņiem atkal prieki būs
Diena jau galā vakars jau klāt
Es atkal jau ceļos un dodos uz skolu
Nāku uz skolu mācos un rakstu
Sirsnīgs jau bija tas rudens Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vai tu atceries to dienu,
Kad tu gultā sūci pienu,
Kājām spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi skūpstīt ļāvi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos tev es uzdāvināt.

Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūktošs dzimtās puses nieku,
Kas tavai sirdij prieku dāvāt var.
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai svētku dienā vēlam,
stipram mūsu zemes dēlam?
Pimpi gaisā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu.
Tad vel tautu meitu,
Ko cits nesauktu par mauku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā vēja spārniem steidzas gadi,
Ikviens no viņiem tevi skar.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar,aizvakar. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā gadi nāk un aizsteidzas,
Tā paši nākam - ejam,
Kā gada laiki pārgrozās,
Tā smaidām - asras lejam.

Un pavasars un vasara
Brauc ātri it kā ratos.
Vēl dažam viss ir jādara,
Bet sarma mirdz jau matos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Šai brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei,priekam,veselībai,labestībai. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunais gads Tev piedod grēkus
Un jauniem grēkiem dod Tev spēkus
Lai Jaunā gadā darbi sokas
Lai mīlestībā labi iet
Lai sirds vēl klapē valša ritmā
Un naudas maks, lai neiet ciet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā, kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Visi vel tev šo un to,
Mēs tev vēlam visu labāko,
Ar torti pieesties,
Un ar šņabi piedzerties!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Katrai upītei sava straume,
Katrai meitenei sava gaume.
Katrai dienai savs ritums,
Katrai sievietei savs tikums.
Katrai varai savs likums,
Bet citiem tikai sīkums.
/I.Zaļuma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu