10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Vārda diena Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Ir tikai ielas, kas ved pie tevis
Ir tikai domas par tevi,
Ir tikai ilgas pēc tevis,
Ir tikai dzīve ar tevi... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
/L.Bērziņš/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Dārzā, kur zied puķkāposti
Uzplaucis ir milzīgs zieds.
To tev vārda dienā sūtu,
Lai tev būtu milzīgs prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Dedzi gaiši, jāņuguns,
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Gaiši, gaiši uguns dega
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
sudrabiņu risināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tikai atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Sisties pisties tas nav grēks,
Tas it mīlestības spēks,
Bet tā bērna dzemdēšana,
Tīrā pīzdas bendēšana! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Kad rīta saules stari spīd,
Tad zaķi olas dalīt steidz.
Un dzeltens cālis palīgos tam steidz,
Lieldienās brīnumus tie veic. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad naktīs nestaro zeme un sniegs,
Lai staro tad ļaudis, lai nāk no tiem prieks,
Kas apkārtni balo un dvēseli silda,
Kas atkal ar zvaigznēm debesis pilda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Lai balts un pūkains pasauli klāj sniegs,
Lai sirdī zaigo Ziemassvētku prieks,
Lai Jaunā gadā laimes brīžu daudz,
Un sapnīši uz īstenību trauc! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunajā gadā piepildās
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj-
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Vēl vienu zilu, zilu cerību,
Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību
Un kaut vai daļiņu no tā —
Iekārotā, nesasniedzamā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā sīkus niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.

Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!

/P. Sils/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu