10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Katrai dienai No laimes nebēdz-pieņem to!
Ko acis neredz sajust centies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Vēl ilgus gadus stiprai būt,
Daudz prieka vēl no dzīves gūt,
Un sauli sirdī glabāt,
Un dzīvi mīlēt nepārstāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja pats esi labs, ja pats esi īsts,
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks - tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones ziedlapas vējā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J. Ziemeļnieks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīve ir sapnis, burvīgs un skaists.
Dzīve ir maldi, kas kvēlo un gaist.
Nemācies kavēt, tusēt un spriest.
Mācies mīlēt, piedot un ciest! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Vai tu (vārds) atceries?
Senās, jaukās dienas,
Kad mēs skolā zīmējām
Velnēnus uz sienas? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Alus kausi - Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači - jautras dejas,
Ieplūst līksme visu sejās ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Kas ir veiksme?
4 gadu vecumā - nečurāt biksēs,
10 gadu vecumā - lai būtu draugi,
15 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
20 gadu vecumā - lai būtu sekss,
30 gadu vecumā - lai būtu nauda,
50 gadu vecumā - lai būtu nauda,
60 gadu vecumā - lai būtu sekss,
70 gadu vecumā - lai būtu vairāk laika,
80 gadu vecumā - lai būtu draugi,
90 gadu vecumā - nečurāt biksēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Pie bērnības ezera krastiem
Tev laiviņa piesieta stāv,
Pa dzīves ceļu braucot,
Tev novēlam laimīgai būt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Tā ir draudzība, kas Tev acīs spīd,
Kas kā matu sprogas Tev uz kakla slīd...
Kas kā asaru pērles uz taviem vaigiem mirdz,
Kas kā klinšu akmens Tev guļ uz sirds,
Kas kā rozes dvašā plūst uz tavas krūts,
Kas kā zieds maigs priecāties man lūdz,
Kas kā noziegumi sirsniņā sāk spiest,
Kas kā debesu gaisma...
ataust....spīd....un dziest.....!!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nekad nezīmē to, kas ir iespējams nozīmēt.
Nekad nenozīmē to, ko ir iespējams nokopēt
Nekad nekopē to, kas ir iespējams izgriez,
un ievietot, kur vajadzīgs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mani,
Kas labu tev vēl! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai sit bungas,
Pūš un spēlē,
Urrā sauc
Un laimes vēlē.
Visa pasaule jau zin
..... vārda dienu svin. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja -
Šo mazo dvēselīti sargājiet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Sīkas puķes, lielas puķes,
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Lai jums jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības - vētrām nākot,
Pacietības - diendienā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ja es būtu puntiņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Tad tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Šodien ziņu kādam rakstu
Datoram pa pogām bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko foršu arī teikt.
Domāt, darīt, dzīvot, spēt,
Un pār polinomu lēkt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu