10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Jaunais gads Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Sveicu tevi vārdadienā.
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kal laimi klintī cietajā,
Kal tā lai stāv tā mūžīgi,
Bet bēdas raksti smiltājā,
Lai vējš tās aiznes tālumā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Kurmīts rakdams aliņu,
Uzrok ūdens vadiņu.
Ar visām savām šķipelēm
Aizgāja pa pipelēm. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tevs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kur, Jānīti, meijas cirti,
Kad meijāji lievenītes?
Dieva dēla rājumā,
Smuidrajos ozolos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visai dzīvei prieku rast!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Nosūnojušu jumta rindu
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas
Še ap tumšām palodām.
Skūpsti, apkampieni mijas
Nu ar smiekliem, valodām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.
/L.Bērziņš/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Jel dod man roku - iesim dzīvi kopā;
Un solīsim viens otram uzticīgi būt.
Būs laime dubultā un nelaime vien puse,
Ja divi likteņi spēs vienā taktī iet.
/S.Vorslava/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldieniņas, lieldieniņas,
Tu man prieku devi.
Es tev došu sudrabiņu,
Tu man glītas oliņas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem, Jānīti, melnu zirgu,
Apjāj mūsu tīrumiņus:
Izmin usnes, izmin zāles,
lai aug tīra labībiņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Vai Tu zināji,ka vārdiņš Tavs
Kalendārā skaistākais?
Nebūtu tur vārda tava,
Zustu kalendāra slava! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dzīve ir sapnis, burvīgs un skaists.
Dzīve ir maldi, kas kvēlo un gaist.
Nemācies kavēt, tusēt un spriest.
Mācies mīlēt, piedot un ciest! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai siltas vasaras,
Lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi
Un pa reizei prieks!
/Ā. Elksne/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Eima bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Priekam uzsmaidīt,
Bēdai pretsparu dot,
Laimei pretī iet,
Nedienai durvis ciet! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu