10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Ziemassvētki Mums gribas degt un starot tā,
Kā svecei egles zariņā,
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad egles zaros sveces degs,
un tīksmi sapņi zemi segs,
lai Tavās acīs laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Mācies kamēr gudra tiec,
Visu labu vērā liec,
Dzīve ļauna viltīga,
Gudrība ir derīga Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visai dzīvei prieku rast!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk.
Un ne tikai saņemt mīlestību —
Citiem dot to arī sirds lai māk! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salatēvam četri vaigi
Divi cieti ,divi maigi.
Diviem vaigiem sārtums iekšā,
Diviem vaigiem bikses priekša. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kad aliņu mēs iedzeram
Un vainagzeļļus pinam,
Tad gatavs ugunskurs
Un gardais Jāņu siers. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinam, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinam, kas tajā sagaidīs... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vienā jaukā koncertzālē
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Meža vidū dīķītis
Dīķī bebra līķītis
Vaigi viņam bāli, bāli
Mauka aizrijies ar zāli Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānīts zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Būtu labi? Bet ir? Tā, kā ir,
Un ko es tur varu padarīt!
Bet? Kaut arī smaids neko neizšķir
Ir labi, ja var kādreiz pasmaidīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Zvaniņš skan,zvaniņš skan,
Mīlestība brauc.
Visi berni mīļi labi,
Pantiņu šo dzied! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kad kliņģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Cik reiz var uzplaukt
Un pārvērsties brīnumā baltā?
Cik reiz var noreibt
Un gremdēties atvarā saldā?
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam.
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan noderēs salā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Kas bijis, to tuvu sirdij glabāt
Un neļaut rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo lai labāks,
Lai vairāk ziedu dzīves dārzā zied. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.

Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.

Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Lai laimes māte Jūs palutina,
Un prieka vectētiņš pakutina,
Lai smaidu feja ko uzdāvina,
Un veiksmes vērdiņš lai aizkustina,
Lai mīlas amors Jūs apdullina,
Un dabas māte lai atdzīvina,
Lai veselības gariņš Jūs uzmundrina,
Un mājas gariņš lai nomierina.
Lai Dieviņš sargā no debesīm,
Un cilvēki saprot uz zemes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Tavu bēdu, tavu postu,
valis piedirsis ir ostu,
esam dirsā galīgā,
nav kas atnāk palīgā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Paliec sveiks skaistulīt
Neaizmirsti atrakstīt.
Adrese tev zināma
Atbilde būs mināma. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu