10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Ziemassvētki Ik katrs iededzot ceturto vainaga svecīti
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J.Poruks/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnkats dziesma -
Tā ir Līgo nakts seja . Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki nāca balta tautu meta kā ar sniegu apsnigusi nav ar sniegu apsnigusi nesa savu tikumiņ! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ne vienmēr dzīvē varēsi
Tu smaidīt,
Jo straujas upes jāpāriet
ir TEV!
Bet vajag stipri ticēt,
ļoti gaidīt,
Par katru soli prasīt
atbildību sev.
Ir dažreiz prieki,
citreiz arī bēdas,
Bet nedrīksti TU pagurt,
viss ir jāpārvar,
Jo dzīves lielceļā TEV vajag
atstāt pēdas,
Kur daudzus gadus
citus sildīt var! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Mums ticis viszilākais ezers
Un rudākais rudzu lauks.
Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.

/L. Vāczemnieks/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast -
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu -
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika siets. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītes mirdz sveču liesmas.
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Novēlu tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Laime roku pretī sniedz,
Saldumiņu rokā spiež,
Laba, lai tev ēstgriba,
Skaista, skaista dvēsele. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Vakarā, kad saule sapņo
Un, kad saule silā riet,
Manas domas viegliem soļiem
Tālumā pie Tevis iet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Var strautiņš izšķirt divus kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktens izšķirt divus draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Draudzība ir zelta stīga;
Pārrausi vairs nesasiesi,
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Velk ragaviņas Vectētiņš
Sēž iekšā maita Zirgs
Viņš eglīti ir nograuzis
Un tagad skaļi ņirdz! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Piespiest pie rūtim lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemassvētku vakarā sniegs.

Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas.
Atspīd Vistumšākais kakts.
Bultas ir vaļā, un aizbāznis aizšauts-
Mīksta un klusa nāk nakts.

Mēness to pavada zeltītā važā
Un tā pulkstentiņš šķind...
Ledus izkusis karstajā dvašā,
Sirds vēl kā neticotmin,
Kas gan tā veļas,
Un dzirksteles šķeļas,
Un pakavi sniegu jauc...

/Olga Lisovska/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu