10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Vārda diena Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā .....as -
Visā Rīgā svinības! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Pamostos uz klaja lauka,
Blakus automāts un mauka.
Viņa saka: Nakts bij jauka
Un no lūpām spermu slauka. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Paskaties augšā - naksnīgajās debesīs.
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne.
Tev vajag tikai to ieraudzīt.
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Ienāca man prātiņā
Ielīst lauvas krātiņā
Vecais lauva nobijās
Izstiepās un nobeidzās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad naktīs nestaro zeme un sniegs,
Lai staro tad ļaudis, lai nāk no tiem prieks,
Kas apkārtni balo un dvēseli silda,
Kas atkal ar zvaigznēm debesis pilda. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis-
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēc jaunas meitas. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu - svinēt,
Rītdien - lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt - kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis.
Beidzot plānošanu šo -
Apsvērt balli nākošo! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Dzeltenais mēnestiņš
Ripo pa gaisu
Zaļajās eglēs meklē
Dāvanu maisu Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Gāju mekēt ziemeļmeitu,
Atradu to grāvī beigtu,
Kājas plati,
Peža pušu,
Pilna dirsa sūdu mušu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Lai laime tevi vada
Un veca kaza bada,
Jo vecas kazas badīgums
Ir dzīvē laimīgs gadījums! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Skumjās Tu aizgāji gar kokiem sarmā klātiem.
Šie soļi gaistošie man mūžam ausīs skan.
Bet gribu, lai tu nekad nezinātu,
Cik grūti tajā brīdī bija man! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bij Ziemasvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kā vēja plūsma aiziet gadi,
Ikviens no viņiem tevi skars.
Nekad mēs nebūsim vairs tādi,
Kādi bijām vakar, aizvakar. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Pagājuši trīs treknie gadi.
kad ciemos bij gaidīti draugi un radi-
nu nāk Jaunais- liesais gads,
kuram līdzi velkās bads.... Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zaķēns mežā ezi sauc
"Kur gan palicis mans draugs,
Sniegi snieg un putina
Kā lai tagad atrod to?"
Vāverīte kokā smej
"Velti draugu meklēt iet"
Kamēr sals un kamēr sniegs
Ezim mežā ziemas miegs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Ja tev kādreiz slikta oma,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Un kas par to, ka gadu vesels klēpi,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,
Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.
Lai sajustu- cik dzīve tomēr skaists,
Kur tā kā darba bite vari būt,
To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
/K.Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Milestiba ir ka akmens,
Milestiba mila tur,
Milestiba mila maiga,
Milestiba laba lieta. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki 1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu