10. Novembrī vārda dienu svin


Mārtiņš
Mārcis
Markuss
Marks

Vārda dienu 10. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Marcela, Marcelina, Marcella, Marciana, Marcianna, Marcijana, Marcijanna, Marcis, Marčela, Marčija, Marko, Markss, Markus, Martens, Martins, Martiņš, Mortens

Vārdu skaidrojumi.

Mārtiņš – Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.

Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācās pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļoto cilvēku. Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.

Mārcis – Cilvēks ar nelokāmu mugurkaulu. Izveicīgs, slīpēts un pat robusts.

Markuss – Pieder pie to vīriešu tipa, ko sievietes pūlī sākumā nepamana. Kad viņu iepazīst tuvāk,- atklājas viņa pašaizliedzība un neuzmācīgā elegance.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


10. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:

  • Mārtiņi
    Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Nosaukums nācis no kristīgās baznīcas. Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada; Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

    Latviešiem šī diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņos beidzas pieguļa un ganu laiks.

    Mārtiņam, tāpat kā Ūsiņam, kauj gaili, arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Tāpat kā Ūsiņa dienā, saimniekam gailis jākauj stallī, gaiļa asinis jāietecina zirga silē, lai zirgs tās apēstu, tad zirgam nepiemetīsies nekādas slimības.

    Beidzoties veļu laikam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas sākas ziemas masku gājieni, Mārtiņos to sauc arī par Mārtiņa dzīšanu. Mārtiņa bērnu nosaukumi ir dažādi - mārtiņi, budēļi, buduļi, kūjnieki, čigāni u.c.

    Laika pareģojumi Mārtiņa dienā parasti saistīti ar aukstumu:
    Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst.
    Pēc laika Mārtiņos tiek pareģots laiks Ziemassvētkos:
    Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos.
    Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

    Autors: www.liis.lv
  • Padomju milicijas diena
  • Govardhana Pudža
    Krišnaītu svētki.Svētki par godu kāda Indijas ciemata iedzīvotāju glābšanai no plūdiem. Kungs Krišna bija izveidojis kalnu, kur viņi varēja paslēpties. Svētkos veido rituālu "ēdiena kalnu" no 56 vai 108 ēdienu veidiem. Tos piedāvā Dievam, pēc tam ēd paši.

10. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:

1483 - protestantisma aizsācējs MĀRTIŅŠ LUTERS (Luders)
1759 - dzejnieks JOHANS KRISTOFS FRIDRIHS FON ŠILLERS
1861 - skotu astronoms ROBERTS TORBURNS EITONS INNZS
1919 - krievu izgudrotājs MIHAILS KALAŠŅIKOVS
1941 - aktrise un deputāte AUSMA ZIEDONE-KANTĀNE
1944 - libretists un dziesmu tekstu autors sers TIMS RAISS
1949 - basists un dziedātājs GREGS LEIKS
1947 - ALICE COOPER ģitārists GLENS BAKSTONS
1965 - īru F1 pilots EDIJS IRVAINS
1979 - KRISS DŽANNŪ no SILVERCHAIR
Lieldienas Lieldiena vaicāja,
Kur kārsim šūpoles:
Uz augsta kalna,
Lielceļa malā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/
Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Ir labi tad ,ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots
To otru reizi dzīvot nevarēsi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ziemassvētku eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos.
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Jūrmalā ir ļoti karsts
Vectēvs ienirst tupus
Ūdens smeļas biksiņās
Vecā sauļo pupus Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
1. septembris 1. skolas diena klāt
Skolā iet ir jāatsāk
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Prieku kā rasa lāsi
Ik rītu no jauna rast,
Prieku ikdienas ritmā
Nosargāt prast! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu,kļavu
Vai kuplā ozoliņa? Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Skola ir vienīgā vieta,
Kurā atmiņu zvans,
Vienojot paaudzes kopā,
Cauri mūžībai skan. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu Tev! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
8. marts 8. marts ir diena,
Kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus,
Un mīļus apskāvienus! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) kā jau salavecis viens
meičai mutē smeļas piens
salavecis pimpi rauj
sniegbaltītei pežu grauj Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vārda diena Lai Laimīte ceļā vada
lai turība sētiņā
lai uzlec zelta saule
Vārda dienas rītiņā! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule - ziedus kaltēdama,
Bite - ziedus lasīdama. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kad eglē svecīšu liesmiņas zib,
Lai sirds visu iegūst,
ko mīl un grib! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Tālu, kad iesi nākotnes ceļos,
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Pašā Jāņu naksniņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vitējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu