Vārda dienu 1. Novembrī svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ihtiandrs, Ikola, Ildefons, Ildra, Iraklijs, Tautmīlis, Tautvaldis, Tautvaris, Ungars
1798 - īru alus darītavas dibinātājs BENDŽAMINS LĪ GINESS
1942 - karikatūrists DAINIS BREIKŠS
1943 - pornožurnāla HUSTLER izdevējs LARIJS FLINNS
1944 - KĪTS EMERSONS
1952 - sociologs un filozofs PĒTERIS LAĶIS
1962 - ENTONIJS KIEDIS no RED HOT CHILI PEPPERS
1963 - RIKS ALENS no DEF LEPPARD
1963 - grupas A-HA dziedātājs MAGNUSS FURUHOLMENS
1972 - ENDRJŪ GONZALESS no REEL BIG FISH
1975 - amerikāņu aktrise DRŪ BERIMORA
Vārdu skaidrojumi.
Ikars – Vārds mūsdienu izpratnē ieguvis pavisam citu jēgu. Ikars māk uzminēt ideju, kas lido gaisā. Darbojas biznesā, kur likumi ir bākas, kas jāsaskata. Ikars to prot. Sievietēm viņš nevar atļauties veltīt daudz laika, taču skaisto dzimumu novēro un salīdzina. Ikars uzskata, ka lielākā vērtība ir zināšanas.Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
1. Novembrī pasaules un Latvijas svētki:
- Vjetnamas revolūcijas diena
- Visu svēto diena
1. novembri kā visu svēto dienas atzīmēšanu iedibināja Gregors III, kurš bija pāvests no 731-741.gadam. 1. novembrī viņš konsekrēja kapelu sv.Pētera bazilikā, to veltot visiem svētajiem. 834. gadā Gregorijs IV izsludināja šos svētkus visā Baznīcā.
1. Novembrī dzimuši slaveni un populāri cilvēki:
1769 - baltvācu publicists GARLĪBS MERĶELIS1798 - īru alus darītavas dibinātājs BENDŽAMINS LĪ GINESS
1942 - karikatūrists DAINIS BREIKŠS
1943 - pornožurnāla HUSTLER izdevējs LARIJS FLINNS
1944 - KĪTS EMERSONS
1952 - sociologs un filozofs PĒTERIS LAĶIS
1962 - ENTONIJS KIEDIS no RED HOT CHILI PEPPERS
1963 - RIKS ALENS no DEF LEPPARD
1963 - grupas A-HA dziedātājs MAGNUSS FURUHOLMENS
1972 - ENDRJŪ GONZALESS no REEL BIG FISH
1975 - amerikāņu aktrise DRŪ BERIMORA
Dzimšanas diena
Sen jau es šo dienu gaidu,
Lai ar lielu, platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
Mīļi sveicu dzimšan`s dienā!
Lai ar lielu, platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
Mīļi sveicu dzimšan`s dienā!
Dzimšanas diena
Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Draudzība
Tos brīžus, kad mums jautri gāja -
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!
Katrai dienai
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam ko saka sirds.
Tici zvaigžņu debess tālē,
Kas virs debes spoži mirdz.
Tici tam ko saka sirds.
Tici zvaigžņu debess tālē,
Kas virs debes spoži mirdz.
Vēlējumi
Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.
Jāņi / Līgo svētki
Lai kausi pilni alus,
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas.
Lai netraucē Jums lietus,
Bet galvenais..
Lai paģiras nav lielas,
Un lai nepukojas sievas.
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Ziemassvētki
Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.
Ziemassvētki
Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/
Ziemassvētki
Rīts ir agrs un vakars vēls
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki
Ziemassvētki
Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram.
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram.
Ziemassvētki
Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
/M.Svīķe/
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām...
/M.Svīķe/
Vēlējumi
Lai pie tavas pieres egle
Zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt
Tevi nesatiek.
Lai Tev drošu ceļu rādīt
Liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.
Lai tu vari katram vienam
Abas rokas dot.
Un kā zelta mežābele
Sniegā salapot.
/K.Skujenieks/
Zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt
Tevi nesatiek.
Lai Tev drošu ceļu rādīt
Liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari
Plaukstā pasvārstīt.
Lai tu vari katram vienam
Abas rokas dot.
Un kā zelta mežābele
Sniegā salapot.
/K.Skujenieks/
Valentīndiena / Mīlestība
Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas
Vēlējumi
Trīs baltas patiesības nemanāmas
iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība-
katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums-
kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem līdzi iet-
tad citas laimes nevajag!
iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība-
katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums-
kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem līdzi iet-
tad citas laimes nevajag!
Lieldienas
Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Izlaidums
Drusciņ naudas,
Drusciņ baudas,
Visas iesnas nost un šķaudas,
Spēku, veselību smelties
Un uz priekšu dzīvē velties!
Drusciņ baudas,
Visas iesnas nost un šķaudas,
Spēku, veselību smelties
Un uz priekšu dzīvē velties!
Dzimšanas diena
Vari satriekt pulksteni pie sienas,
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien!
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien!
Ziemassvētki
Kā svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.
/I. Ziedonis/
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.
/I. Ziedonis/
Smieklīgie pantiņi
Aizbraucu uz džungļiem es,
Redzēju tur kaķenes,
Redzēju es ziloņus
Un vēl kokā tukānus
Redzēju tur kaķenes,
Redzēju es ziloņus
Un vēl kokā tukānus
Jaunais gads
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.
Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu Gadu mums!
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.
Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu Gadu mums!
Dzimšanas diena
Rozes Tavā ceļā krīt,
Jo skaistāka Tu kļusi rīt,
Bet šodien Tava dzimumdiena,
Tāpēc nesvini to viena :)
Jo skaistāka Tu kļusi rīt,
Bet šodien Tava dzimumdiena,
Tāpēc nesvini to viena :)
Ziemassvētki
Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.
Ziemassvētki
Sniegbaltīte rūķus meklē,
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
domā eglē iemest mīnu!
Vārda diena
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/