Vārda dienu 4. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Alicija, Alīcija, Alisa, Alīsa, Alīse, Alisija, Alīsija, Alisters, Alsis, Einija, Elīsija, Ena, Enārs, Enda, Endija, Endijs, Endo, Ene, Enia, Enīda, Enijs, Enika, Enina, Enita, Ennata, Ennija, Enno, Ensija, Enta, Envija, Enzo
Auce - Mīļa, izveicīga, labprāt draudzējas un izstaro labvēlību. Enerģija iet roku rokā ar pārspīlētkāri, jo Auces fantāzijai nav robežu.
Vārdu skaidrojumi.
Alise - viltība un drosme, aprēķins un trakulība - viss tā samudžinājies Alisē, ka viņa pati to nevar atšķetināt. Alise visupirms ir ierauta darbībā un azartā. Nav viņai laika filozofiskām pārdomām.Auce - Mīļa, izveicīga, labprāt draudzējas un izstaro labvēlību. Enerģija iet roku rokā ar pārspīlētkāri, jo Auces fantāzijai nav robežu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
Draudzība
Tā ir draudzība, kas Tev acīs spīd,
Kas kā matu sprogas Tev uz kakla slīd...
Kas kā asaru pērles uz taviem vaigiem mirdz,
Kas kā klinšu akmens Tev guļ uz sirds,
Kas kā rozes dvašā plūst uz tavas krūts,
Kas kā zieds maigs priecāties man lūdz,
Kas kā noziegumi sirsniņā sāk spiest,
Kas kā debesu gaisma...
ataust....spīd....un dziest.....!!!!
Kas kā matu sprogas Tev uz kakla slīd...
Kas kā asaru pērles uz taviem vaigiem mirdz,
Kas kā klinšu akmens Tev guļ uz sirds,
Kas kā rozes dvašā plūst uz tavas krūts,
Kas kā zieds maigs priecāties man lūdz,
Kas kā noziegumi sirsniņā sāk spiest,
Kas kā debesu gaisma...
ataust....spīd....un dziest.....!!!!
Dzimšanas diena
Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Ziemassvētki
Ziemelis pār laukiem skrien,
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu
Un sviedri pludina tam miesu.
Acis aukšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc-
Jaunaisgads ar sniegu brauc!
Salatēvs pa dubļiem brien,
Elsdams nes tas dāvanmaisu
Un sviedri pludina tam miesu.
Acis aukšup zibšņus raida,
Parādamies sniegu gaida,
Bet lietus mākonis tam sauc-
Jaunaisgads ar sniegu brauc!
Jāņi / Līgo svētki
Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa;
Jās Dieviņis, brauks Laimīte,
kritīs Laimes kumeliņis.
Metat kokus no celiņa;
Jās Dieviņis, brauks Laimīte,
kritīs Laimes kumeliņis.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte ar resnām kājām.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Jāņi / Līgo svētki
Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Jāņi / Līgo svētki
Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Ziemassvētki
Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst!
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst!
Katrai dienai
Lai sūrums sirdi nenomāc,
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Atminies kā dzēram senāk-
Kreiso aci cieti miedz
Koteilīti galdā liec.
Dzimšanas diena
Mājās baigais baļļuks bija,
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti.
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti.
Jaunais gads
Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.
Bērniņa piedzimšana
Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā, kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi!
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi!
Jāņi / Līgo svētki
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Draudzība
Pūš vēji salti,
Un manāms nav nekas,
Guļ sniega kalni balti,
Dzeļ ziemas mēness ass,
Krīt sniegs kā pelnu putekļi,
Un brienot kājas gurst,
Vējš nikns pretī lēkšo,
Bet jāiztur ir mums
Un manāms nav nekas,
Guļ sniega kalni balti,
Dzeļ ziemas mēness ass,
Krīt sniegs kā pelnu putekļi,
Un brienot kājas gurst,
Vējš nikns pretī lēkšo,
Bet jāiztur ir mums
Valentīndiena / Mīlestība
Saki puisīt kāpēc tā?
Man par tevi jādomā,
Diena aust un atkal tumst
Mana sirds pēc tevis skumst!
Man par tevi jādomā,
Diena aust un atkal tumst
Mana sirds pēc tevis skumst!
Valentīndiena / Mīlestība
Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu...
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja...
Tā bija skumja dziesma...
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu...
Bērniņa piedzimšana
Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Bērniņa piedzimšana
Dziedam, dziedam, laimi vēlam,
Savam mīļam, dārgam dēlam.
Lai Tev dzīvē lielais spēks,
Kabatās, lai nav tev grēks.
Savam mīļam, dārgam dēlam.
Lai Tev dzīvē lielais spēks,
Kabatās, lai nav tev grēks.
Dzimšanas diena
Vari satriekt pulksteni pie sienas,
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien!
Vari kalendāru liesmās sviest,
Tik un tā uz priekšu traucas dienas,
Tik un tā tev gadi garām skrien!
Ziemassvētki
Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai tālēs zilās aizejiet,
Lai mīlestiiba vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā...!
Lai mīlestiiba vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā...!
Ziemassvētki
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Ziemassvētki
Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.
Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.
Un es zinu, ka tā bija,
Un es atkal saku tā:
“Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.”
/V.Ļūdēns/
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.
Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.
Un es zinu, ka tā bija,
Un es atkal saku tā:
“Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.”
/V.Ļūdēns/