Vārda dienu 28. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Gianeja, Gina, Gineta, Ginita, Gintija, Gonda, Gundija, Gundis, Guntiņa, Ģinta, Igunda
Ginta - Iedveš skaidrības un uzticības sajūtu. Spriedumos šauj pār svītru. Jūsmo par mirkļa vērtībām.
Gunda - Dzīvo tā, kā grib. Ar ērtu nobraucienu bez tramplīna panāk savu. Tomēr ir asu izjūtu dievinātāja. Jo bezdibeņa rotaļas Gundas dzīvi dara daudzšķautņainu.
Vārdu skaidrojumi.
Gunta - Viņai raksturīgs gribasspēka pārsvars pār jebkurām jūtām. Ar fanātisku izturību Gunta iet pretī jebkuram uzdevumam. Pamodināt dvēselē ilgas - tā ir tikai viena sievietes dziņa. Otra - būt drošai par sevi. Pāraugt sev pāri un piedzimt katru dienu no jauna. Viņā mājo ari sātans, kas vilina un plosa, ārda un liek auļot. Baidīdamās zaudēt, Gunta spēj ielaisties arī viltībā, jo citādi jau viņa nebūtu sieviete!Ginta - Iedveš skaidrības un uzticības sajūtu. Spriedumos šauj pār svītru. Jūsmo par mirkļa vērtībām.
Gunda - Dzīvo tā, kā grib. Ar ērtu nobraucienu bez tramplīna panāk savu. Tomēr ir asu izjūtu dievinātāja. Jo bezdibeņa rotaļas Gundas dzīvi dara daudzšķautņainu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
28. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Pūpolu svētdiena*
Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdienā pirms Lieldienām. Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot:
Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols,
Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā.
Lieldienas
Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.
Ziemassvētki
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Valentīndiena / Mīlestība
Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Draudzība
Draudzība ir zelta stīga;
Pārrausi vairs nesasiesi,
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi!
Pārrausi vairs nesasiesi,
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi!
Lieldienas
Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.
Kāzas un kāzu jubilejas
Tiem, kas mīl ir jāprot sevi ziedot,
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest.
Jāprot augstprātību projām mest.
Jāprot atsacīties, jāprot piedot.
Lai var kopā skaistu mūžu vest.
Valentīndiena / Mīlestība
Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...
Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...
Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...
Katrai dienai
Atmiņas
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/
nav atvilkšanās atpakaļ,
atmiņas ir-
atvēršanās
tikšanai uz priekšu,
glāstam,
sitienam
un visam kam.
cik stipras atmiņas,
tik stipra saredzēšana,
cik tās dziļas,
tik ir asa paredzēšana.
/O. Vācietis/
Jāņi / Līgo svētki
Lai saulīte līgojās,
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā.
Katrā smilgas galiņā,
Āboliņš, sārtvaidzītis,
Lai zied manā vainagā.
Katrai dienai
Kā rudzu lauks, kam gala nav un malas,
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Ir darbs, kas katram dzīvē dots,-
Tas neskaitāmās sirdīs gaismu dala,
Tas mūža stūrakmens un gods.
Jaunais gads
Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Kāzas un kāzu jubilejas
Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot!
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot!
Valentīndiena / Mīlestība
Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Vārda diena
Visi ziedi šodien vīst,
vien mazs bērniņš stūrī nīkst,
bet kad pagriežas tas aši,
acis lielas tam kļūst knaši, -
seši galdi sakrāsoti,
tulpēs slīkst kā koka soli,
kūka varena kā māja,
rāda tam, kā jātur stāja,
Un tad iedod gabaliņu,
saka - paņem mutautiņu!
apsveicam mēs visi tevi,
un ar nepiemirstam sevi!
vien mazs bērniņš stūrī nīkst,
bet kad pagriežas tas aši,
acis lielas tam kļūst knaši, -
seši galdi sakrāsoti,
tulpēs slīkst kā koka soli,
kūka varena kā māja,
rāda tam, kā jātur stāja,
Un tad iedod gabaliņu,
saka - paņem mutautiņu!
apsveicam mēs visi tevi,
un ar nepiemirstam sevi!
Izlaidums
Beidzām skolu beidzām skolu,
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Vārda diena
Šodien saulstari zeltainās lapas pilda,
Jo zina, ka tas Tavu sirdi silda
Vējš paceļ tās galvu reibinošā dejā,
Lai raudzītu Tavu prieku sejā,
Tas aicina pievienoties ikvienu
Jo šodien mēs svinam Tavu Vārda dienu.
Jo zina, ka tas Tavu sirdi silda
Vējš paceļ tās galvu reibinošā dejā,
Lai raudzītu Tavu prieku sejā,
Tas aicina pievienoties ikvienu
Jo šodien mēs svinam Tavu Vārda dienu.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Ziemassvētki
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Lieldienas
Vecais zaķis acis bola,
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Ziemassvētki
Ir pārtraukts garais tumsas pakāpiens,
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus!
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus!
Mātes diena
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
Valentīndiena / Mīlestība
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā - paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Smieklīgie pantiņi
Pavasarī putni lido,
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.
Kāzas un kāzu jubilejas
To spēku, kas egles zaros
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz!
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz!