Vārda dienu 28. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Gianeja, Gina, Gineta, Ginita, Gintija, Gonda, Gundija, Gundis, Guntiņa, Ģinta, Igunda
Ginta - Iedveš skaidrības un uzticības sajūtu. Spriedumos šauj pār svītru. Jūsmo par mirkļa vērtībām.
Gunda - Dzīvo tā, kā grib. Ar ērtu nobraucienu bez tramplīna panāk savu. Tomēr ir asu izjūtu dievinātāja. Jo bezdibeņa rotaļas Gundas dzīvi dara daudzšķautņainu.
Vārdu skaidrojumi.
Gunta - Viņai raksturīgs gribasspēka pārsvars pār jebkurām jūtām. Ar fanātisku izturību Gunta iet pretī jebkuram uzdevumam. Pamodināt dvēselē ilgas - tā ir tikai viena sievietes dziņa. Otra - būt drošai par sevi. Pāraugt sev pāri un piedzimt katru dienu no jauna. Viņā mājo ari sātans, kas vilina un plosa, ārda un liek auļot. Baidīdamās zaudēt, Gunta spēj ielaisties arī viltībā, jo citādi jau viņa nebūtu sieviete!Ginta - Iedveš skaidrības un uzticības sajūtu. Spriedumos šauj pār svītru. Jūsmo par mirkļa vērtībām.
Gunda - Dzīvo tā, kā grib. Ar ērtu nobraucienu bez tramplīna panāk savu. Tomēr ir asu izjūtu dievinātāja. Jo bezdibeņa rotaļas Gundas dzīvi dara daudzšķautņainu.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
28. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Pūpolu svētdiena*
Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdienā pirms Lieldienām. Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot:
Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols,
Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā.
Ziemassvētki
Nav bijis vēl neviens gads,
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.
Kas tikai laimi nestu.
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā nestu,
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve dod.
Bērniņa piedzimšana
Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!
Lai tā Jūsu mazdēliņš
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liels, tad būs viņš
Saules takas minējiņš!
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!
Lai tā Jūsu mazdēliņš
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liels, tad būs viņš
Saules takas minējiņš!
Ziemassvētki
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.
Ziemassvētki
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Smieklīgie pantiņi
Kas grib pievilināt brūti,
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti!
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti!
Dzimšanas diena
Lai dzimumdienas kūka
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti!
ir mīksta tā kā pūka!
Tik nepārēdies dikti,
lai nepaliek Tev slikti!
Mātes diena
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Kāzas un kāzu jubilejas
Mīla ar mīlu, kad satiekas,
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Dzimšanas diena
Lai mīļums Tavu sirdi silda,
Un lai tā nesāp it nekad.
Lai spēks un veselība, prieks,
Lai visas bēdas - tik tāds nieks.
Un lai tā nesāp it nekad.
Lai spēks un veselība, prieks,
Lai visas bēdas - tik tāds nieks.
Mātes diena
Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Dzimšanas diena
Mainīsies dzīvē Tev prieki un bēdas,
Ceļi Tev kalnā un lejā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec.
/L.Rozentāle/
Ceļi Tev kalnā un lejā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec.
/L.Rozentāle/
Dzimšanas diena
Lai sirds iet tev kā pulkstenis
Un klausa rokas, kājas.
Lai tava skaistā jaunība
Vēl ilgi saglabājas.
Un klausa rokas, kājas.
Lai tava skaistā jaunība
Vēl ilgi saglabājas.
Lieldienas
Svētkos olas katrā stūrī:
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Gultā, dārzā, putnubūrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Kāzas un kāzu jubilejas
Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!
Laikam divas saules spīd,
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējiet šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!
Dzimšanas diena
Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu Tev!
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu Tev!
Valentīndiena / Mīlestība
Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
(A. Kurcijs)
Dzimšanas diena
Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem latiņiem.
Dzimšanas diena
Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu,
Ja bēdas - kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varaviksni!
Ja bēdas - kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varaviksni!
Valentīndiena / Mīlestība
Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums - rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/
Valentīndiena / Mīlestība
Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris!
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris!
Vārda diena
Kad tikai miķelīši,vestēs košās,
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi-kā arvien.
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi-kā arvien.
Ziemassvētki
Klusi, mīļi šodien runājiet,
Maigi visu noglaudiet,
Nakts, kad nāks,
Kad gaisma izdzisīs,
Snigs. - Pār visu sniegs tad sakritīs,
To, kas skaists reiz bijis pieminat,
Sveces - zilas sveces iededzat,
Tumsai atnākot, lai nava bail,
Lai caur ēnām zelta dzirkstis gail!
Maigi visu noglaudiet,
Nakts, kad nāks,
Kad gaisma izdzisīs,
Snigs. - Pār visu sniegs tad sakritīs,
To, kas skaists reiz bijis pieminat,
Sveces - zilas sveces iededzat,
Tumsai atnākot, lai nava bail,
Lai caur ēnām zelta dzirkstis gail!
Jāņi / Līgo svētki
Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Katrai dienai
Dakteris teica ka varu dzert vienu dienu nedēļā
Bet neteica kuru dienu
Tapēc dzēru katru dienu
Lai nepalaistu garām īsto dienu...!
Bet neteica kuru dienu
Tapēc dzēru katru dienu
Lai nepalaistu garām īsto dienu...!
Rupjie pantiņi (18+)
Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.