Vārda dienu 25. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Geda, Gēda, Gedimins, Gregors, Grigorijs, Grigors, Ģēda, Mara, Māre, Mareta, Māreta, Mārieta, Marijeta, Mārita, Marite, Marīte, Marjeta
Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība labi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brīnums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jaukumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.
Vārdu skaidrojumi.
Māra - Liktenis Mārai dāvina daudz: talantu, vīrieti, spēju saglabāt savu «es». Māra ietur attālumu pat ļoti tuvās attiecībās, attālumu, kāds ir starp kausu un lūpām. Ir ļoti stingra savas iekšējās pasaules izveidē. Viņu nekad nevar novirzīt no mērķa. Māra par visu vairāk ciena patstāvību. Parasti skaistākais laiks Mārai atnāk Balzaka sievietes vecumā. Nav skopa, kašķīga vai skaudīga.Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība labi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brīnums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jaukumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
25. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
- Kristus iemiesošanās pasludināšana
Anglikāņu svētki. - Grieķijas valsts svētki
- Brīvības diena Baltkrievijā
1918. gadā tika nodibināta Baltkrievijas Tautas Republika. - Māras diena
Šo pavasara atmodas dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru vai vienkārši Kāpostnīcu.
Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.
Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.
Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.
Rupjie pantiņi (18+)
Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā.
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā.
Dzimšanas diena
Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
Lieldienas
Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt.
Ziemassvētki
Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.
Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.
Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.
Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.
/V. Plūdonis/
Valentīndiena / Mīlestība
Es gribu tavās acīs lūkoties,
Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
Ne mirkli, no prāta tevi neizmest.
Tavu lūpu siltumu uz savējām just.
Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest.
Ne mirkli, no prāta tevi neizmest.
Dzimšanas diena
Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!!
Kas visās vararavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvināt to tev no sirds!!!
Vārda diena
Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Nemiers manu sirdi sagrābj.
Skaļi saucu - velns ar ārā
..... vārds ir kalendārā!
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.
Dzimšanas diena
Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.
Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.
Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.
Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.
Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.
Dzimšanas diena
Novēlu Tev pārsteigumu, kas rada prieku,
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus !
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus !
Valsts svētki
Lai dod mums dievs, ka mūžam varam
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Mēs laikmetiem un laikiem garām
Arvienu dzīvā straumē traukt.
Kā sēja nebeidzas un pļauja,
Kā nerimst Daugava un Gauja,
Lai latvji nerimst spēkā augt.
/Leonīds Breikšs/
Smieklīgie pantiņi
Mīļo čalīt, ej tu dirst,
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota.
Viss kas bijis jāaizmirst.
Jaunība ir tamdēļ dota,
Lai tā tiktu izmantota.
Vēlējumi
Katru rītu sagaidīt ar prieku,
Katru vakaru - ar gandarījumu,
Būt drošam par rītdienu,
Bet veselam un laimīgam katru dienu.
Katru vakaru - ar gandarījumu,
Būt drošam par rītdienu,
Bet veselam un laimīgam katru dienu.
Ziemassvētki
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Rakstītām kamanām.
Eit laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Valentīndiena / Mīlestība
Novēlu tev medu ēst
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest.
Citronu uz pusēm plēst
Ienaidnieku gaisā sviest
Mīļoto pie krūtīm spiest.
Draudzība
Pirmie kopīgi sagaidītie saules rieti,
Pirmie sāļu asaru lieti,
Pirmie pieskārieni, skūpsti,
tik strauji sirds puksti.
Pirmie sāļu asaru lieti,
Pirmie pieskārieni, skūpsti,
tik strauji sirds puksti.
Draudzība
Draugs tu esi labākais,
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Humorā visforšākais!
Draugi būsim mūžu ilgu,
Nebūs mūsu starpā ķildu!
Dzimšanas diena
Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs,
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds!
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds!
Jaunais gads
Ir katram gadam laimes brīdis savs.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks.
Bet katram gadam ir savs Svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu
Un katram rītam sava gaiša mala.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks.
Bet katram gadam ir savs Svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu
Un katram rītam sava gaiša mala.
Bērniņa piedzimšana
Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.
Ziemassvētki
Kas bijis labs, to tuvu sirdij glabā
Un neļauj rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo, lai labāks,
Lai vairāk laimes dzīves ceļā dzied!
Un neļauj rūsas pēdām pāri iet.
Gads nākošais par bijušo, lai labāks,
Lai vairāk laimes dzīves ceļā dzied!
Kāzas un kāzu jubilejas
Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz.
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man, es tev,
Un tas ir ļoti daudz.
Jāņi / Līgo svētki
Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.