25. Martā vārda dienu svin


Māra
Mārīte
Marita
Mare
Ģedimins

Vārda dienu 25. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Geda, Gēda, Gedimins, Gregors, Grigorijs, Grigors, Ģēda, Mara, Māre, Mareta, Māreta, Mārieta, Marijeta, Mārita, Marite, Marīte, Marjeta

Vārdu skaidrojumi.

Māra - Liktenis Mārai dāvina daudz: talantu, vī­rieti, spēju saglabāt savu «es». Māra ietur attālumu pat ļoti tuvās attiecībās, attālumu, kāds ir starp kau­su un lūpām. Ir ļoti stingra savas iekšējās pasaules izveidē. Viņu nekad nevar novirzīt no mērķa. Māra par visu vairāk ciena patstāvību. Parasti skaistākais laiks Mārai atnāk Balzaka sievietes vecumā. Nav sko­pa, kašķīga vai skaudīga.

Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība la­bi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brī­nums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jau­kumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


25. Martā pasaules un Latvijas svētki:

  • Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
  • Kristus iemiesošanās pasludināšana
    Anglikāņu svētki.
  • Grieķijas valsts svētki
  • Brīvības diena Baltkrievijā
    1918. gadā tika nodibināta Baltkrievijas Tautas Republika.
  • Māras diena
    Šo pavasara atmodas dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru vai vienkārši Kāpostnīcu.
    Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.
    Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.
    Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.
Jāņi / Līgo svētki Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es tavu vārdu piesaucu
rītos,
dienā,
vakaros,
naktīs,
priekos,
bēdās,
barā
un vientulībā,
un - kad nav bara,
ne vientulības,
kad nav nekā.

Un katrreiz
tavs vārds skan
savādāk.

Es tavā vārdā
varu visu pasauli pateikt
un visu pasauli
uzrunāt.

/O. Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Mājās baigais baļļuks bija,
Visu ledusskapi man izrija.
Saki vēl,ka labi draugi,
Sadauzīti visi trauki.
Dzēram ar mēs baigi, dikti
Tā ka senči tagad pikti. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un Tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo -
Atpakaļ tie nenāks vairs! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Naktīs ar pirkstu nu velku uz rūtīm
kādu seju, lai mākoņi zin,
ka arī mana sirds tagad krūtīs
mūžības mīklu bez atbildes min.

/A. Skujiņa/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Iet dienas, steigsies gadi,
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.

Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.

Un neizsacīts
tas nevar palikt.

Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.

Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.

Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.

Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Lai Jaunais gads Tev piedod grēkus
Un jauniem grēkiem dod Tev spēkus
Lai Jaunā gadā darbi sokas
Lai mīlestībā labi iet
Lai sirds vēl klapē valša ritmā
Un naudas maks, lai neiet ciet. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Salavecim gara bārda
Neteikšu vairs ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man vienu mandiņu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet necenties, nepūlies tā,
Man viņa ir visskaistākā,
Tik un tā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts
Par to, kā vienā mirklī raizes
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd.
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdīs spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
(A.Auziņš) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Rupjie pantiņi (18+) Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Zvaniņš skan,Zvaniņš skan
Teroristi brauc
Lode piere Nazis niere
Visiem zvani skan Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.
Spoža, spoža zvaigžņu dzija,
rokas, kuras visu prot,-
pašu Laimu ieraudzīju,
gaismas cimdus uzadot.
Un es zinu, ka tā bija,
Un es atkal saku tā:
“Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā.”
/V.Ļūdēns/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!

Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! ...

/J. Osmanis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Kāzas un kāzu jubilejas Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Smieklīgie pantiņi Tur vecim viena kāja nost
un kaimiņ puika sāk jau kost
viņš brīnās acis bolīdams
un meičai naudu solīdams. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu