Vārda dienu 25. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Geda, Gēda, Gedimins, Gregors, Grigorijs, Grigors, Ģēda, Mara, Māre, Mareta, Māreta, Mārieta, Marijeta, Mārita, Marite, Marīte, Marjeta
Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība labi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brīnums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jaukumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.
Vārdu skaidrojumi.
Māra - Liktenis Mārai dāvina daudz: talantu, vīrieti, spēju saglabāt savu «es». Māra ietur attālumu pat ļoti tuvās attiecībās, attālumu, kāds ir starp kausu un lūpām. Ir ļoti stingra savas iekšējās pasaules izveidē. Viņu nekad nevar novirzīt no mērķa. Māra par visu vairāk ciena patstāvību. Parasti skaistākais laiks Mārai atnāk Balzaka sievietes vecumā. Nav skopa, kašķīga vai skaudīga.Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība labi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brīnums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jaukumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
25. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
- Kristus iemiesošanās pasludināšana
Anglikāņu svētki. - Grieķijas valsts svētki
- Brīvības diena Baltkrievijā
1918. gadā tika nodibināta Baltkrievijas Tautas Republika. - Māras diena
Šo pavasara atmodas dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru vai vienkārši Kāpostnīcu.
Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.
Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.
Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.
Ziemassvētki
Ziemassvētku rīts jau klāt,
Un jāskaita man pantiņu,
Lai par jauku pantiņu
Dabūtu vien mantiņu.
Un jāskaita man pantiņu,
Lai par jauku pantiņu
Dabūtu vien mantiņu.
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja
Dzimšanas diena
Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Vēl gribas pagulēt, bet pulksten’s zvana.
Vēl gribas pasēdēt, bet darbs liek celties.
vēl gribas ciemoties, bet vilciens aiziet…
Vien šūpulī un agrās bērnu dienās
Mēs varam laiku saukt par savu.
Bērniņa piedzimšana
Tā sacīja meža māte,
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.
Par siliņu tecēdama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpulī.
Dzimšanas diena
Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime- vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
Vēlējumi
Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru atdarīt ļauts.
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru atdarīt ļauts.
Valentīndiena / Mīlestība
Es mīlu tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti,
Kā rudens sauli mīl!
Es mīlu tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens tavu sirdi mīl-
Es mīlu tevi!
Izlaidums
Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas...
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas...
Vārda diena
Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Smieklīgie pantiņi
kas tur kliedza, kas tur brēca
grāvī, ceļa maliņā-
salavecis sniegbaltītei
knieba pupa galiņā.
grāvī, ceļa maliņā-
salavecis sniegbaltītei
knieba pupa galiņā.
Valentīndiena / Mīlestība
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Valentīndiena / Mīlestība
Vai atceries,tā rudens diena bija,
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris.
Kad pirmo reizi bijām divatā,
Bij rudens vēss un ārā lietus lija,
Bet mūsu sirdīs plauka pavasaris.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte ar resnām kājām.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Dzimšanas diena
Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
Dzimšanas diena
Novēlu tev ātri stiepties,
Izprast dzīvi, nevis liegties.
Priecāties un tikai smieties,
Vienmēr jaunās tālēs stiepties.
Izprast dzīvi, nevis liegties.
Priecāties un tikai smieties,
Vienmēr jaunās tālēs stiepties.
Smieklīgie pantiņi
Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.
Dzimšanas diena
Nav nozīmes kāds galds ir klāts
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Tu vienmēr tiksi sumināts!
Jo jauku draugu tā kā tu
Ik vienam dzīvē novēlu.
Jāņi / Līgo svētki
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Rupjie pantiņi (18+)
Zirgi zviedz un govis mauj,
Ganiņš priecīgs ķepā rauj.
Strauji beidzot kāja slīd,
Puika slapjā zālē krīt.
Trīne sit ar dēļa malu
Ievelk šim pa p***ja galu!
Ganiņš priecīgs ķepā rauj.
Strauji beidzot kāja slīd,
Puika slapjā zālē krīt.
Trīne sit ar dēļa malu
Ievelk šim pa p***ja galu!
Jaunais gads
Tu, cilvēk, apstājies un pārdomā,
Paņem dziju un uzadi zeķes
No labo domu dzīpariem savai dvēselītei,
Ietērp savu sirdsapziņu mīkstā, pūkainā šallē,
Lai nenosalst ziemā,
Lai sagaida Svētvakaru un Jaunu gadu ar mīļām, siltām un laimīgām domām!
Paņem dziju un uzadi zeķes
No labo domu dzīpariem savai dvēselītei,
Ietērp savu sirdsapziņu mīkstā, pūkainā šallē,
Lai nenosalst ziemā,
Lai sagaida Svētvakaru un Jaunu gadu ar mīļām, siltām un laimīgām domām!