25. Martā vārda dienu svin


Māra
Mārīte
Marita
Mare
Ģedimins

Vārda dienu 25. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Geda, Gēda, Gedimins, Gregors, Grigorijs, Grigors, Ģēda, Mara, Māre, Mareta, Māreta, Mārieta, Marijeta, Mārita, Marite, Marīte, Marjeta

Vārdu skaidrojumi.

Māra - Liktenis Mārai dāvina daudz: talantu, vī­rieti, spēju saglabāt savu «es». Māra ietur attālumu pat ļoti tuvās attiecībās, attālumu, kāds ir starp kau­su un lūpām. Ir ļoti stingra savas iekšējās pasaules izveidē. Viņu nekad nevar novirzīt no mērķa. Māra par visu vairāk ciena patstāvību. Parasti skaistākais laiks Mārai atnāk Balzaka sievietes vecumā. Nav sko­pa, kašķīga vai skaudīga.

Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība la­bi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brī­nums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jau­kumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".


25. Martā pasaules un Latvijas svētki:

  • Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
  • Kristus iemiesošanās pasludināšana
    Anglikāņu svētki.
  • Grieķijas valsts svētki
  • Brīvības diena Baltkrievijā
    1918. gadā tika nodibināta Baltkrievijas Tautas Republika.
  • Māras diena
    Šo pavasara atmodas dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru vai vienkārši Kāpostnīcu.
    Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.
    Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.
    Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.
Valsts svētki Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.

/Alfrēds Krūklis/ Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Mirdz sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jāņi / Līgo svētki Jāņu nakti neatšķīru,
Kura sieva, kura meita,
Visām bija raibi svārki,
Galvā ziedu vainadziņi. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
Zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
Groziņā olas un kortelīts. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Ja dzīve būtu tik skaista,
Kā ziedoš ceriņu krūms.
Tad nebūtu sirdī skumju,
Un acīs asaru! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valsts svētki 1919 šāvieni pār Rīgu lido
Un tūkstošiem sirdīs sāp.
1919 upuros krīt,
Un naids pret fričiem kāp.
1919 - tur nāve ar dzīvi tiekas
Un reti kurš paliek elpojošs.
1919 -asins un šausmas līst.
Rīga- moku kambaris.
1919 asaras pār Latvju zemi rit.
Par brīvi, kas dvēselēs plīst.
1919 tik maz esam, jā, mēs.
Nezālēs dzīt neviens nespēs!
(L.Bērziņa) Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Ej savas dzīves laimi sagaidīt!
Lai sapņu debess augstu augstu tiecas,
Lai tavos logos saule gaiši spīd
Un rokas draugiem silti līdzēt sniedzas! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Mātes diena Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Sajust vēlreiz tavu elpu,
Tavos glāstos vēlreiz slīkt,
Aizpildīt šo tukšo telpu,
Kura manā sirdī mīt. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Dzimšanas diena Šodien atkal ir tā diena,
Kad Tev jāiet ir pēc viena.
Un, ja Tev nav skopa sirds,
Paskaties, kas plauktos mirdz!!! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Trīs baltas patiesības nemanāmas
iet pa gadu takām.
Ir pirmā Labestība-
katrā vārdā, ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums-
kam jāvalda starp mums,
Un ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem līdzi iet-
tad citas laimes nevajag! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Katrai dienai Pulkstenīti tiku taku,
Paklausies, ko es tev saku!
Rītā labi agri zvani,
Tā kā pamodini mani.

Lai var saule smaidot sacīt -
Bērnam agri vaļā acis!
Lai ir diena gara, gara,
Man daudz darbu jāpadara! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Jaunais gads Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Vēlējumi Savā dzīvē vienmēr nesi
Saules starus gaišākos,
Tad tu vienmēr pievarēsi
Dzīves ceļus grūtākos. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Bērniņa piedzimšana Lai Jūsu mazā meitenīte
Ir kā saules purenīte.
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas mijējiņa.
9 mēneši nu jau aiz kalniem
maziņš un mīļš duss bēbītis plaukstās
paskries laiks kā vējš gar ausīm
un mazulītis staigāt sāks. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Lieldienas Ap Meteni slaiži laižu,
Lai liniņi gari aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojās. Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Draudzība Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Ziemassvētki Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Izlaidums Drusciņ naudas,
Drusciņ baudas,
Visas iesnas nost un šķaudas,
Spēku, veselību smelties
Un uz priekšu dzīvē velties! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu
Valentīndiena / Mīlestība Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ
jož! Sūtīt apsveikuma e-kartiņu