Vārda dienu 25. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Geda, Gēda, Gedimins, Gregors, Grigorijs, Grigors, Ģēda, Mara, Māre, Mareta, Māreta, Mārieta, Marijeta, Mārita, Marite, Marīte, Marjeta
Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība labi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brīnums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jaukumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.
Vārdu skaidrojumi.
Māra - Liktenis Mārai dāvina daudz: talantu, vīrieti, spēju saglabāt savu «es». Māra ietur attālumu pat ļoti tuvās attiecībās, attālumu, kāds ir starp kausu un lūpām. Ir ļoti stingra savas iekšējās pasaules izveidē. Viņu nekad nevar novirzīt no mērķa. Māra par visu vairāk ciena patstāvību. Parasti skaistākais laiks Mārai atnāk Balzaka sievietes vecumā. Nav skopa, kašķīga vai skaudīga.Mārīte - Pārliecināta par savu talantu. Manta dominē pār miesu. Raksturīga pienākuma apziņa. Grūti atrast īsto un vienīgo partneri, pat ja laulība labi situēta.
Marita - Gluži negaidot Maritas dzīvē ienāk brīnums, un tad Marita ir pārsteigta par pasaules jaukumu. Ir laba ģimenes sakņu sargātāja.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
25. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
- Kristus iemiesošanās pasludināšana
Anglikāņu svētki. - Grieķijas valsts svētki
- Brīvības diena Baltkrievijā
1918. gadā tika nodibināta Baltkrievijas Tautas Republika. - Māras diena
Šo pavasara atmodas dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru vai vienkārši Kāpostnīcu.
Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.
Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.
Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.
Lieldienas
Vecais zaķis acis bola,
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Sieva atkal sēž uz olām,
Zaķu bērni apkārt lēkā
Un aiz prieka skaļi brēkā.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai saulīte nenoriet,
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
Ceļu kopā staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Visu mūžu dzīvojot.
1. septembris
Draugs, paies skolas gadi
Un tālēs aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs.
Un tālēs aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs.
Bērniņa piedzimšana
Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Draudzība
Tev netrūkst smaidu, labestības siltas,
Ko katrai dienai proti iedot līdz.
Tu māki uzcelt mīlestības tiltu,
Kam, pāri ejot, sirdī ienāk rīts.
Ko katrai dienai proti iedot līdz.
Tu māki uzcelt mīlestības tiltu,
Kam, pāri ejot, sirdī ienāk rīts.
Valentīndiena / Mīlestība
Ir vieglāk svešam acīs lūkoties,
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt.
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt.
Smieklīgie pantiņi
Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Izlaidums
Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.
Jāņi / Līgo svētki
Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.
Valentīndiena / Mīlestība
Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Jaunais gads
Pensionāru sīkstumu,
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.
Jaunais gads
Jaunā gadā laimi vēlu,
Dzīves mērķi dižu, cēlu,
Panākt to, kas nokavēts,
Sasniegt to, kas iecerēts.
Dzīves mērķi dižu, cēlu,
Panākt to, kas nokavēts,
Sasniegt to, kas iecerēts.
Dzimšanas diena
Vēl ilgus gadus stiprai būt,
Daudz prieka vēl no dzīves gūt,
Un sauli sirdī glabāt,
Un dzīvi mīlēt nepārstāt.
Daudz prieka vēl no dzīves gūt,
Un sauli sirdī glabāt,
Un dzīvi mīlēt nepārstāt.
Jāņi / Līgo svētki
Dod, Dieviņi, Jāņa tēvam,
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Ilgu mūžu nodzīvoti,
Dod tam zeltu, sudrabiņu,
Dod gudraju padomiņu.
Jāņi / Līgo svētki
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Lieldienas
Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.
Lieldienas
Zaķis bailīgs acis bola,
Laukā pazudušas olas.
Nav raudāt, kārpīties,
Jāskrien ātri lāpīties!
Laukā pazudušas olas.
Nav raudāt, kārpīties,
Jāskrien ātri lāpīties!
Jaunais gads
Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros domas gaišas -
Lai tās būtu mums arvien,
Un lai jauno dienu rakstā
Laimesmāte dzīpariņus sien.
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros domas gaišas -
Lai tās būtu mums arvien,
Un lai jauno dienu rakstā
Laimesmāte dzīpariņus sien.
Jāņi / Līgo svētki
Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem dos alu dzert,
Maziem siera gabaliņu.
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem dos alu dzert,
Maziem siera gabaliņu.
Dzimšanas diena
Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem,-
Tik no mūsu siltās sirds.
Smieklīgie pantiņi
Nevaru brokastot,jo mīlu Tevi,
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!!
Nevaru pusdienot,jo mīlu Tevi,
Nevaru vakariņot,jo mīlu Tevi,
Nevaru aizmigt,jo gribas ēst!!!
Jaunais gads
Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Skumjās
Kā lai sāpes remdē
Kuras tik bieži gremdē
Mani šodien pazudina
Tāds rūktums neapjaustais.
/Līga Spole\
Kuras tik bieži gremdē
Mani šodien pazudina
Tāds rūktums neapjaustais.
/Līga Spole\