Vārda dienu 18. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Adelaine, Adelfina, Adelina, Adeļina, Fetna, Ilana, Ilāna, Ilanda, Ilanta, Ileana, Iliana, Ilija, Ilita, Ilonda, Ilone, Ilonija, Ilons
Adelīna - Sākumā viņai grūti izvēlēties, pa kuru ceļu doties: vai pa slideno, vai pa ērkšķiem klāto. Vēlāk ar centību Adelīna panāk zināmu stabilitāti.
Vārdu skaidrojumi.
Ilona - Raksturīgāka īpašība - visu kārtot ar reālu pieeju parādībām, zinot, ko grib panākt un kas ir galvenais. Ja ari dažkārt mīlestībā izaug šķēršļu grēda, Ilona prot to apiet, nezaudējot lepnumu, spītu un pašcieņu. Ilonai negribas nodarboties ar pasaules lāpīšanu, un viņa zina: cilvēks ir jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Draudzībā prasa noturīgumu, jo necieš gļēvulību.Adelīna - Sākumā viņai grūti izvēlēties, pa kuru ceļu doties: vai pa slideno, vai pa ērkšķiem klāto. Vēlāk ar centību Adelīna panāk zināmu stabilitāti.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
Rupjie pantiņi (18+)
Še tev meitiņ pieci lati,
Paver kājas labi plati!
Guli rāmi nekusties,
Lai var labi no......!
Paver kājas labi plati!
Guli rāmi nekusties,
Lai var labi no......!
Dzimšanas diena
Vēl ausīs šūpļa dziesma skan
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Un rokas maigi lelli glauž.
Un tālāk dzīves prievi man
Būs pašai vien tik jānoauž.
Izlaidums
No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skola
Uz visu mūžu prātā būs.
Lieldienas
Lieldienās Jēzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Sadzirdot Dieva balsi,
Man ,pat Lieldienu olas,
Netraucē dejot valsi!
Dzimšanas diena
Daudz skaistu dienu gaidīt un sveikt.
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Daudz labu darbu plānot un veikt!
Vārda diena
Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Smieklīgie pantiņi
Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Zižļa vietā egles zars.
Zūd ar manu pieclatnieku
Naktī tālu svētku gars.
Ziemassvētki
Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.
Vārda diena
Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!
Smieklīgie pantiņi
Teroristi sadomāja!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Tēju padzert vakarā,
Nekas viņiem nesanāca
Sprāga bumba čaiņikā!
Izlaidums
Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.
Lieldienas
Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Katrai dienai
No mākoņa balti pūkainā vai draudīgi dārdošā
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
Tev ikdienas pretī daudz enģeļu smaida.
Bet neskaties tikai zemē,
Pacel acis un noķer sniegbalto debesu skūpstu!
Izlaidums
Tālu, kad iesi nākotnes ceļos,
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.
8. marts
Sievietēm mātēm,
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/
sievietēm - sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/
Ziemassvētki
Klusi jo klusi kāda zvaigzne tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie tevis ceļu mēro.
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara.
Kāds sapnis no tās pie tevis ceļu mēro.
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara.
Lieldienas
Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!
Jāņi / Līgo svētki
Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Mātes diena
Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas
Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas
Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas
Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas
Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir
Dzimšanas diena
Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika siets.
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika siets.
Bērniņa piedzimšana
Cik nevēlami bērni aug!
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt,paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.
No smiekliem smeļ,no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras...
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt,paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.
No smiekliem smeļ,no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras...
Smieklīgie pantiņi
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Ginekalogam bēdu stāsta:
salavecis vecais āzis
Eglē pakāries un drāzis,
Čiekuri un skujas bira
Rūķi vai aiz smiekliem mira.