Vārda dienu 17. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ferdinands, Ferijs, Fernands, Gerarda, Gerards, Gerds, Gerhards, Gertija, Gertruda, Gertrūda, Gertrude, Gertrūde, Gerts, Ģertruda, Ģertrūda, Ģertrude, Trauta, Trautiņa, Trūde, Trūta, Trūte, Žerārs
Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Vārdu skaidrojumi.
Ģertrūde - Iekšējā stabilitāte ļauj Ģertrūdei baudīt dzīves priekšrocības. Viņa var otru iemīļot, var ienīst, var apžēlot. Un reti pretojas erotikas kārdinājumam.Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Īrijas valsts svētki (Svētā Patrika diena)
- Ģertrūdes diena
Ģertrūdes dienu senie latvieši svinēja kā atmodas dienu, kad visi dzīvnieki mostas no ziemas miega. Tāpēc arī Ģertrūdes dienu uzskata par kukaiņu vai arī kustoņu dienu. Šinī dienā piemin un daudzina kukaiņus un kustoņus.
Ģertrūdes dienu, atkarībā no apvidus, sauc vēl par Ģērdas vai ģērdača dienu, citur par Čūsku dienu. To sauc arī par Kūņu vai Kāpostu dienu, jo, kas Kūņu vai Kāpostu dienā ko sēja vai stādīja, to tārpi vai kukaiņi nopostīja.
Ģertrūdes dienu tautā vispār uzskatīja kā nelaimīgu dienu. Arī visas citas dienas, kādā iekrita Ģertrūde, bija nelaimīgas, un šais dienās nedrīkstēja iesākt svarīgus darbus, sevišķi tas attiecas uz sēšanu.
Izlaidums
Laime nepiestāj krastā, kā kuģis.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Aicinot līdzi, kur papardes zied.
Laime tāpat, kā pilsētas bruģis,
Jāuzceļ pašam lai tālāk var iet.
Smieklīgie pantiņi
Kas grib pievilināt brūti,
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti!
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti!
Lieldienas
Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Ka tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Draudzība
Tos brīžus, kad mums jautri gāja -
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju -
Tos piedod man un aizmirsti!
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst.
Ja es tevi noķeršu
Dirsā lapas sadzīšu!
Nāc uz mana kapa dirst.
Ja es tevi noķeršu
Dirsā lapas sadzīšu!
1. septembris
Jaunajiem skolotājiem un skolotājām...
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Jāņi / Līgo svētki
Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli...
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli...
Jāņi / Līgo svētki
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Par visām naksniņām,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Bērniņa piedzimšana
Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
(Paulīne Bārda)
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
(Paulīne Bārda)
Ziemassvētki
Viļņojas vēsais gaiss,
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums – palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs, snigs un snigs.
Debesīs peld milzīgs dāvanu maiss.
No kā? Uz kurieni? Kam? Un kas?
Kurš dabūs debesu dāvanas?
Varbūt maiss paredzēts eņģeļiem vien?
Tur lakstīgalmēlītes, putna piens?
Nē, arī mums – palaidņiem dāvanas tiks,
Šai svētku vakarā sniegs, snigs un snigs.
Kāzas un kāzu jubilejas
Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!
Izlaidums
Beidzām skolu beidzām skolu,
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Ziemassvētki
Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Ziemassvētki
Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
Vēlējumi
Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Ziemassvētki
Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Ziemassvētki
Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Jaunais gads
Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.
Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tevs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.
Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.
Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tevs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.
Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!
Izlaidums
Lai bij prieki, kam bij prieki,
Skolēniemi, tiem bij prieki,
Sniedziņš sniga, putināja
Bērni uz skolu neaizgāja!
Skolēniemi, tiem bij prieki,
Sniedziņš sniga, putināja
Bērni uz skolu neaizgāja!
Bērniņa piedzimšana
Ir dzīve tā ka kā katls kūpošs,
Kur katrs kumosu sev rod,
Tev bērni sagādā gan rūpes,
Bet toties stresu noņemt prot!
Kur katrs kumosu sev rod,
Tev bērni sagādā gan rūpes,
Bet toties stresu noņemt prot!
Ziemassvētki
Gan ar sniegiem, gan ar saliem,
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
gan ar lauskiem skaļš —
gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
Zaļi balti strīpains pīrāgs —
tāds ir katrs gads.
Bet ir diena, kurā tīrāks
vēlies būt tu pats.
Visu atceries, kas bija
un — kā tālāk ies.
Visiem vajag gadu mijā
kaut ko vēlēties.
Augstu zvaigzni, tālu ceļu
tālu pasaulē,
lai nav Jaunā gada meļu,
arī sliņķu nē.
Tik daudz ābolu lai sārto,
ka vairs nav kur bāzt,
un lai saldējumu pārdot
dubultporcijās.
Un lai. . . Par to labāk klusēt:
gan jau dzirdēs gads. . .
Vēlēšanās — tā ir puse,
otra puse — pats.
Tas viss paša ziņā paliek —
prieks būs kluss vai skaļš.
Gads ir balts no abiem galiem
un pa vidu zaļš.
/O. Vācietis/
Jāņi / Līgo svētki
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Valentīndiena / Mīlestība
Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība - tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.