Vārda dienu 17. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ferdinands, Ferijs, Fernands, Gerarda, Gerards, Gerds, Gerhards, Gertija, Gertruda, Gertrūda, Gertrude, Gertrūde, Gerts, Ģertruda, Ģertrūda, Ģertrude, Trauta, Trautiņa, Trūde, Trūta, Trūte, Žerārs
Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Vārdu skaidrojumi.
Ģertrūde - Iekšējā stabilitāte ļauj Ģertrūdei baudīt dzīves priekšrocības. Viņa var otru iemīļot, var ienīst, var apžēlot. Un reti pretojas erotikas kārdinājumam.Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Īrijas valsts svētki (Svētā Patrika diena)
- Ģertrūdes diena
Ģertrūdes dienu senie latvieši svinēja kā atmodas dienu, kad visi dzīvnieki mostas no ziemas miega. Tāpēc arī Ģertrūdes dienu uzskata par kukaiņu vai arī kustoņu dienu. Šinī dienā piemin un daudzina kukaiņus un kustoņus.
Ģertrūdes dienu, atkarībā no apvidus, sauc vēl par Ģērdas vai ģērdača dienu, citur par Čūsku dienu. To sauc arī par Kūņu vai Kāpostu dienu, jo, kas Kūņu vai Kāpostu dienā ko sēja vai stādīja, to tārpi vai kukaiņi nopostīja.
Ģertrūdes dienu tautā vispār uzskatīja kā nelaimīgu dienu. Arī visas citas dienas, kādā iekrita Ģertrūde, bija nelaimīgas, un šais dienās nedrīkstēja iesākt svarīgus darbus, sevišķi tas attiecas uz sēšanu.
Kāzas un kāzu jubilejas
Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot!
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot!
Vārda diena
Vārda diena siventiņam,
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas.
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas.
Dzimšanas diena
Cik pie debesīm zvaigznes,
Un katra sāvādi mirdz.
Cik daudz uz pasules ļaužu,
Un katram savāda sirds.
Un katra sāvādi mirdz.
Cik daudz uz pasules ļaužu,
Un katram savāda sirds.
Jaunais gads
Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/
Lieldienas
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Katrai dienai
Dzīvē mums ikvienam jāmin sava taka,
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Kaut tā ērkšķota vai līkumota šķiet.
Nenoklīst un nesaļimt ir liela māka,
Jo ne katram līdzi Laimes māte iet.
Dzimšanas diena
Lai ar gadiņš uzkrīt plecam,
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!
Valentīndiena / Mīlestība
Citi vēl tev šo un to
Es tev pašu labāko
Laimi, prieku, veselību
Un vel skaistu mīlestību.
Es tev pašu labāko
Laimi, prieku, veselību
Un vel skaistu mīlestību.
Vārda diena
Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Dzimšanas diena
Dzimšansdiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!
Ziemassvētki
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.
Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars.
/Kornēlija Apšukrūma/
Izlaidums
Beidzām skolu beidzām skolu,
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Lieli esam izauguši,
Skolotāja galvu ķer,
Kā šie gudri palikuši!
Lieldienas
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Iegriežas viņš visās mājās
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.
Rupjie pantiņi (18+)
Sniegbaltīte ar resnām kājām.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Čaka ielu sauc par mājām.
Staigā pa stroiku suņus baida.
Salatētim pimpi spaida.
Skumjās
Manas lūpas piekusušas,
bez taviem skūpstiem.
Mans ķermenis piekusis
bez taviem apskāvieniem,glāstiem.
Manas acis aizveras
neredzot tevi.
Es skumstu pēc tevis!
bez taviem skūpstiem.
Mans ķermenis piekusis
bez taviem apskāvieniem,glāstiem.
Manas acis aizveras
neredzot tevi.
Es skumstu pēc tevis!
Kāzas un kāzu jubilejas
To spēku, kas egles zaros
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz!
Un brūnajos čiekuros slēpts,
Tās ilgas un dzīvības prieku
Ikdienā paņemiet līdz!
Vēlējumi
Dzīvē ir bezgala daudz laimes,
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vēlies -
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajās kā zvaigznes
No zaļganām vasasras debesīm!
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vēlies -
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajās kā zvaigznes
No zaļganām vasasras debesīm!
Dzimšanas diena
Novēlu Tev pārsteigumu, kas rada prieku,
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus !
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus !
Rupjie pantiņi (18+)
Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst
Dzimšanas diena
Mīļā {vārds}, dzīvo priekā,
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Tā kā peles miltu sienā,
Ja tev kādreiz skumīgs prāts,
Tad pie manis ciemos nāc!
Draudzība
Tos brīžus, kad mums jautri gājis,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedod.
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedod.
Vārda diena
Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
Mātes diena
Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.