17. Martā vārda dienu svin

Ģertrūde
Gerda

Vārda dienu 17. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ferdinands, Ferijs, Fernands, Gerarda, Gerards, Gerds, Gerhards, Gertija, Gertruda, Gertrūda, Gertrude, Gertrūde, Gerts, Ģertruda, Ģertrūda, Ģertrude, Trauta, Trautiņa, Trūde, Trūta, Trūte, Žerārs

Vārdu skaidrojumi.

Ģertrūde - Iekšējā stabilitāte ļauj Ģertrūdei baudīt dzīves priekšrocības. Viņa var otru iemīļot, var ienīst, var apžēlot. Un reti pretojas erotikas kārdinājumam.

Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!

Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".

17. Martā pasaules un Latvijas svētki:

Īrijas valsts svētki (Svētā Patrika diena)
Ģertrūdes diena
Ģertrūdes dienu senie latvieši svinēja kā atmodas dienu, kad visi dzīvnieki mostas no ziemas miega. Tāpēc arī Ģertrūdes dienu uzskata par kukaiņu vai arī kustoņu dienu. Šinī dienā piemin un daudzina kukaiņus un kustoņus.
Ģertrūdes dienu, atkarībā no apvidus, sauc vēl par Ģērdas vai ģērdača dienu, citur par Čūsku dienu. To sauc arī par Kūņu vai Kāpostu dienu, jo, kas Kūņu vai Kāpostu dienā ko sēja vai stādīja, to tārpi vai kukaiņi nopostīja.
Ģertrūdes dienu tautā vispār uzskatīja kā nelaimīgu dienu. Arī visas citas dienas, kādā iekrita Ģertrūde, bija nelaimīgas, un šais dienās nedrīkstēja iesākt svarīgus darbus, sevišķi tas attiecas uz sēšanu.

Ziemassvētki Dodat, meitas, cimdus,zeķes
Tam budēļu vecajam:
Kad nedos cimdus, zeķes,
Augs jēriem īsa vilna.

Dzimšanas diena Spožu saules kamoliņu,
Sūtām Tev ar sveicieniņu -
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu!

Vārda diena Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.

Valentīndiena / Mīlestība Tici draugs meitenei vienai,
veinu tu mīli arvien,
tad viņa ticēs tev,
tevi tā mīlēs arvien.

Ziemassvētki Mirdz tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās.
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt!

Ziemassvētki Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.

Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.

Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.

/Dz. Rinkule—Zemzare/

Valentīndiena / Mīlestība Mīlestībai nav laika mēra.
Tā dīgst un zied
un nogatavojas vienlaicīgi-
vienā skaistā stundā.
/Teodors Korners/

Jāņi / Līgo svētki Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.

Izlaidums Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās, visos ciema logos sveces iedegās. tie bija ziemassvētk,i kas tur ieradās, un ar savu gaismu namos apmetās.

Ziemassvētki Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira,
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, - Visas visapkārt izskrēja gaisā.
Ķer! ķer! ķer! ķer!
Ber! ber! ber! ber!
Ak, tas ir grūt'!
Vējiņ, ko pūt?
Kurš sniegmātei palīdzēs tvarstīt?
Kurš vējam pārsliņas bārstīt?

/Rainis/

Ziemassvētki Egles zaros sveces laistās
Kā mazs prieka kamoliņš
Mazi bērni ap to skraida
Līksmām sirdīm svētkus gaida

Smieklīgie pantiņi Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti,
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!

Draudzība Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!

Dzimšanas diena Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk.

Kāzas un kāzu jubilejas Nu Jūs ieburti viens otra gredzenā,
Dzīves zelta gredzenā slēgti.
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.

Ziemassvētki Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.

Rupjie pantiņi (18+) Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.

Rupjie pantiņi (18+) Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki.

Mātes diena Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.

Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi - gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.

Vārda diena Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev
Nemirstigas laimes nes!

Dzimšanas diena Tie gadiņi,tie gadiņi,
Nāk nelūgti kā radiņi.
Viens projām, otrs klātu jau,
Pat atvadīties neatļauj.
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Tie nekait tam, kas dzīvot māk!

Smieklīgie pantiņi Salavecis stipri ārdās.
Divas egles viņam rādās;
Kamanas tas nodzēris.
Briežus desām nodevis.

Ziemassvētki Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādami.

Jaunais gads Spogulis šorīt man trilleri rāda,
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
Mati ir salauzti, acis līdz zodam,
Jādomā Jaunais gads sagaidīts godam.

Mātes diena Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Jāņi / Līgo svētki Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!

Svētki katru dienu

17. Martā vārda dienu svin

Ģertrūde Gerda

Vārdu skaidrojumi.

17. Martā pasaules un Latvijas svētki:

Ģertrūde
Gerda