Vārda dienu 17. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ferdinands, Ferijs, Fernands, Gerarda, Gerards, Gerds, Gerhards, Gertija, Gertruda, Gertrūda, Gertrude, Gertrūde, Gerts, Ģertruda, Ģertrūda, Ģertrude, Trauta, Trautiņa, Trūde, Trūta, Trūte, Žerārs
Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Vārdu skaidrojumi.
Ģertrūde - Iekšējā stabilitāte ļauj Ģertrūdei baudīt dzīves priekšrocības. Viņa var otru iemīļot, var ienīst, var apžēlot. Un reti pretojas erotikas kārdinājumam.Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Īrijas valsts svētki (Svētā Patrika diena)
- Ģertrūdes diena
Ģertrūdes dienu senie latvieši svinēja kā atmodas dienu, kad visi dzīvnieki mostas no ziemas miega. Tāpēc arī Ģertrūdes dienu uzskata par kukaiņu vai arī kustoņu dienu. Šinī dienā piemin un daudzina kukaiņus un kustoņus.
Ģertrūdes dienu, atkarībā no apvidus, sauc vēl par Ģērdas vai ģērdača dienu, citur par Čūsku dienu. To sauc arī par Kūņu vai Kāpostu dienu, jo, kas Kūņu vai Kāpostu dienā ko sēja vai stādīja, to tārpi vai kukaiņi nopostīja.
Ģertrūdes dienu tautā vispār uzskatīja kā nelaimīgu dienu. Arī visas citas dienas, kādā iekrita Ģertrūde, bija nelaimīgas, un šais dienās nedrīkstēja iesākt svarīgus darbus, sevišķi tas attiecas uz sēšanu.
Jaunais gads
Lai priekam pieder Jaunais gads,
Lai smaidam atplaukst acu skats,
Jo smaidot sirdī pazūd viss
Tas tumšākais, kas palicis.
Lai smaidam atplaukst acu skats,
Jo smaidot sirdī pazūd viss
Tas tumšākais, kas palicis.
Ziemassvētki
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Ziemassvētki
nāca balta tautu meta kā ar sniegu apsnigusi nav ar sniegu apsnigusi nesa savu tikumiņ!
Dzimšanas diena
Es nevaru Tev dāvāt rožu smaržu,
Un nevaru Tev laimi plaukstās likt.
Jo katram sava roze jāizsmaržo,
Un katram sava laime jāatrod.
Un nevaru Tev laimi plaukstās likt.
Jo katram sava roze jāizsmaržo,
Un katram sava laime jāatrod.
Rupjie pantiņi (18+)
Ak tu kuces līdzeniece,
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Bērniņa piedzimšana
Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.
Valsts svētki
Tas ir mans pusvārda lūgums,
Lai nebeigtos tas,
Kur debesis beidzas,
Es lieku to sirdī un dāvāju tev
Mana svētā Latvija!
Lai nebeigtos tas,
Kur debesis beidzas,
Es lieku to sirdī un dāvāju tev
Mana svētā Latvija!
Skumjās
Vai tiešām tik tāls ceļš ir noiets,
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots.
Ka reizēm astvalts ir bijis,
Un reizēm akmeņains tas.
Un nemanot jau krustceles klātu,
Ka atliek vien minēt,
Vai taka šī vēl viena ejama būs?
Jo tad paliks tikai domu vijums
Un atmiņas par to,kas ticis dots.
Valentīndiena / Mīlestība
Ir vieglāk svešam acīs lūkoties,
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt.
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt.
Jaunais gads
Lai Jaunā gadā Jums vienmēr ir
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka.
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka.
Dzimšanas diena
Nes marta pastu zvaigžņu bites,
Sirds ilgu putni zaros sēž
Un lasa vēstules un dzeju,
Un apliecina:"Kāds jūs mīl!"
/V.Mežnora/
Sirds ilgu putni zaros sēž
Un lasa vēstules un dzeju,
Un apliecina:"Kāds jūs mīl!"
/V.Mežnora/
Ziemassvētki
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Izlaidums
Ir jau grūti skolā sēdēt,
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?
Savu laiku velti tērēt.
Bet, ko tālak iesāksim,
Kad mēs skolu pabeigsim?
Ziemassvētki
Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Kā būtu degoša sirds.
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Kā būtu degoša sirds.
Kāzas un kāzu jubilejas
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Smieklīgie pantiņi
Salatēvs ar krutu bembi,
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Notēloja baigo lempi.
Bērnim dala mantiņas,
Baida vecas tantiņas..
Smieklīgie pantiņi
Sniegi, sniga putināja
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas
Bērniņa piedzimšana
Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,
Pēc pieneņu pūkainām galvām.
Un tu saproti, citas nebūs-
Šī ir vislielākā balva.
Pēc pieneņu pūkainām galvām.
Un tu saproti, citas nebūs-
Šī ir vislielākā balva.
Valentīndiena / Mīlestība
Vakarā kad saule riet
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim.
Vēlos es pie Tevis iet,
Skūpstīt,glāstīt un par sevi
blēņas stāstīt,
Tad nu limīgi mēs būsim,
Kad par mīļākajiem kļūsim.
Rupjie pantiņi (18+)
Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Vārda diena
Uz gaismas pusi ziedi veras,
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Uz gaismas pusi putni trauc,
Uz gaismas pusi arī tevi
Lai ilgas aicina un sauc.
Tur draudzīgs miers tev pretī nāks!
Vārda diena
Lai Tavs vārds, kurš dots ar mīlestību ...
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!
Ziemassvētki
Eglītē mirdz spožas sveces.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Priekā līksmi dejo večas.
Bērni sēž un gavilē,
Ai! Kā līksmi skandilē.
Vārda diena
Kalendārs ir ļoti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic...
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic...
Draudzība
Vairāk just, nekā vārds to spēj teikt,
Vairāk gribēt, nekā vispār var veikt,
Vairāk saprast, kā prātam ļauts,
Baltas kājas ik rītu aut!
/M.Zālīte/
Vairāk gribēt, nekā vispār var veikt,
Vairāk saprast, kā prātam ļauts,
Baltas kājas ik rītu aut!
/M.Zālīte/
Valentīndiena / Mīlestība
Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.