Vārda dienu 17. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Ferdinands, Ferijs, Fernands, Gerarda, Gerards, Gerds, Gerhards, Gertija, Gertruda, Gertrūda, Gertrude, Gertrūde, Gerts, Ģertruda, Ģertrūda, Ģertrude, Trauta, Trautiņa, Trūde, Trūta, Trūte, Žerārs
Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Vārdu skaidrojumi.
Ģertrūde - Iekšējā stabilitāte ļauj Ģertrūdei baudīt dzīves priekšrocības. Viņa var otru iemīļot, var ienīst, var apžēlot. Un reti pretojas erotikas kārdinājumam.Gerda - Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļņa galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo!
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
17. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Īrijas valsts svētki (Svētā Patrika diena)
- Ģertrūdes diena
Ģertrūdes dienu senie latvieši svinēja kā atmodas dienu, kad visi dzīvnieki mostas no ziemas miega. Tāpēc arī Ģertrūdes dienu uzskata par kukaiņu vai arī kustoņu dienu. Šinī dienā piemin un daudzina kukaiņus un kustoņus.
Ģertrūdes dienu, atkarībā no apvidus, sauc vēl par Ģērdas vai ģērdača dienu, citur par Čūsku dienu. To sauc arī par Kūņu vai Kāpostu dienu, jo, kas Kūņu vai Kāpostu dienā ko sēja vai stādīja, to tārpi vai kukaiņi nopostīja.
Ģertrūdes dienu tautā vispār uzskatīja kā nelaimīgu dienu. Arī visas citas dienas, kādā iekrita Ģertrūde, bija nelaimīgas, un šais dienās nedrīkstēja iesākt svarīgus darbus, sevišķi tas attiecas uz sēšanu.
Mātes diena
No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!
Jāņi / Līgo svētki
Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.
Jaunais gads
Jaunā Gadā dzerot šampi,
Skaļiem vārdiem sveicot tanti....
Nesien galam apkārt banti,
Citādi būs tantei krampji!
Skaļiem vārdiem sveicot tanti....
Nesien galam apkārt banti,
Citādi būs tantei krampji!
Dzimšanas diena
Lai visas tavas dzīves dienas
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās.
Zied tā kā rozes vasarās;
Lai nebūtu starp tām nevienas,
Kur acīm jāmirkst asarās.
Vēlējumi
Lai Jūs mīl un lai Jums ir ko mīlēt,
Lai Jūs gaida un lai Jums ir ko gaidīt,
Lai Jums ir ko darīt un lai ir, kas to novērtē,
Lai Jūs sargā no debesīm un saprot uz zemes!
Lai Jūs gaida un lai Jums ir ko gaidīt,
Lai Jums ir ko darīt un lai ir, kas to novērtē,
Lai Jūs sargā no debesīm un saprot uz zemes!
Katrai dienai
Dod, Dieviņ, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Ne no kalna lejiņā.
Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Jāņi / Līgo svētki
Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Lieldienas
Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Ziemassvētki
Zaļš egļu zars deg jautri
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams.
Ap svecēm blāzmodams,
Prieks iekrīt sirdī kautri
Un dziesmās šalko nams.
Jaunais gads
Lai aizmirstas sliktais, kas bijis,
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.
Vēlējumi
Lai piepildās tās cerības,
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Valentīndiena / Mīlestība
debesu spoguļos
mūsu atspulgi tagad
uz mūžu kopā ierakstīs
baltiem ceriņu ziediem
to ceļu kas jāiet tiem diviem
degošu acu pāriem
cauri ziedošu pavasaru ielejām
uz to balto dienu
kad dvēseles divas saplūst vienā
kļūstot par klusu zvaigžņu gaismu
kas ieraksta visās skeptiskākajās mācību grāmatās
izsalkušajiem vēl meklējumos esošajiem
ticiet-mīlestība ir
mūsu atspulgi tagad
uz mūžu kopā ierakstīs
baltiem ceriņu ziediem
to ceļu kas jāiet tiem diviem
degošu acu pāriem
cauri ziedošu pavasaru ielejām
uz to balto dienu
kad dvēseles divas saplūst vienā
kļūstot par klusu zvaigžņu gaismu
kas ieraksta visās skeptiskākajās mācību grāmatās
izsalkušajiem vēl meklējumos esošajiem
ticiet-mīlestība ir
8. marts
Ar tulpītēm pie Tevis teku,
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!
Dzimšanas diena
Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Rupjie pantiņi (18+)
Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Valentīndiena / Mīlestība
Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.
Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/
Jaunais gads
Lai Jaunajā gadā piepildās
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!
Dzimšanas diena
Lai ar gadiņš uzkrīt plecam,
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!
Ziemassvētki
Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!
Smieklīgie pantiņi
Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.
Ziemassvētki
Jaunā gadā jaunu laimi,
Dzīvesprieku, mīlestību.
Lielu salu, dziļu sniegu,
Patīkamu līdzbridēju!
Dzīvesprieku, mīlestību.
Lielu salu, dziļu sniegu,
Patīkamu līdzbridēju!
Mātes diena
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
Katrai dienai
Ikkatru mirkli - lielu, mazu,
Ietin dzīves kamolā,
Lai tie, kad tālāk dzīvē iesi,
Vērptos lielā paklājā.
Ietin dzīves kamolā,
Lai tie, kad tālāk dzīvē iesi,
Vērptos lielā paklājā.
Jāņi / Līgo svētki
Stalti vectēvi, skaistas vecmammas
Mūsu ciema lepnumiņš.
Ekstāzē dziesmas skandināja
Jāņu dienu gaidīdami.
Mūsu ciema lepnumiņš.
Ekstāzē dziesmas skandināja
Jāņu dienu gaidīdami.