Vārda dienu 1. Martā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Elda, Eldars, Eldijs, Elektra, Elerts, Igvars, Ilgvalds, Ilgvards, Ilgvaris, Ilgvārs, Ivāra, Ivārs
Ilgvars - Pirmais tips. Reālpolitiķis, nosvērts, galants; šodien taupot, jau rīt cer laimēt. Mazliet vairāk trakuma, kas raksturīgs Ivaram, tik ļoti gribētos redzēt Ilgvarā! Otrais tips. Ilgvars - flegmatiķis, pagļēvais variants. Un tam dzīve aizrit ikdiedas skriešanās un iešanās.
Vārdu skaidrojumi.
Ivars - Pirmais tips. Diplomāts, stratēģis, izcils šaha meistars, no turīgs. Ar vērienu un loģisko domāšanu krasi atšķiras no balamutēm un vāvuļotājiem. Suģestē Ivara prāts, vēlme visu pārveidot, taču viņam mūžīgi jācīnās ar skauģiem, ierāvējiem, godkārīgiem iztapoņām. Jāpaiet ilgam laikam, lai visi pārliecinātos par viņa tālredzību! Otrais tips. Ivars - azartists mistifikators, romantiķis, trakulis. Bēg no ikdienas, laužu ierastā miera izjūtas. Ārēji un iekšēji uzvilkts, vēlas attiecību pabeigtību, ir elastīgs, uzbrūkošs, pēc dabas askēts, kuru tomēr vilina baudas. Līksme un nesātīga izklaidēšanās un kluss vientulūgums - šie pretstati mijas un savijas Ivara būtībā.Ilgvars - Pirmais tips. Reālpolitiķis, nosvērts, galants; šodien taupot, jau rīt cer laimēt. Mazliet vairāk trakuma, kas raksturīgs Ivaram, tik ļoti gribētos redzēt Ilgvarā! Otrais tips. Ilgvars - flegmatiķis, pagļēvais variants. Un tam dzīve aizrit ikdiedas skriešanās un iešanās.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
1. Martā pasaules un Latvijas svētki:
- Starptautiskā dažādu ādas krāsu sieviešu diena
ANO atzīmējamā diena.
Lieldienas
Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!
Lieldienas
Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!
Ziemassvētki
Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!
Ziemassvētki
Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?
Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?
Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa
Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/
Ziemassvētki
Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Naudas pilnu garo zeķi.
Līksmu prātu, jautru dzīvi
Ziemassvētkus sagaidot !
Vārda diena
Vārda dienā neķer mušas,
iedzer vīnu, saņem bučas,
Un, lai sirdij jautrāk kļūtu,
apēd gabaliņu - kūku!
iedzer vīnu, saņem bučas,
Un, lai sirdij jautrāk kļūtu,
apēd gabaliņu - kūku!
Bērniņa piedzimšana
Cik nevēlami bērni aug!
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt,paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.
No smiekliem smeļ,no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras...
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt,paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.
No smiekliem smeļ,no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras...
Jāņi / Līgo svētki
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams.
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tiru maizi gribēdams.
Ziemassvētki
Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!
Iebāž maisā cūkas cisku.
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads!
Vēlējumi
Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast
Un laimi ikdienas stāstā
Allaž nosargāt prast.
Ik rītu no jauna rast
Un laimi ikdienas stāstā
Allaž nosargāt prast.
Valentīndiena / Mīlestība
Tu esi mana cerība,
Tu esi mana dzīve.
Es maldos elles ugunīs,
Lai Tevi atrastu.
Tu esi mana dzīve.
Es maldos elles ugunīs,
Lai Tevi atrastu.
Vēlējumi
Pie bērnības ezera krasta
Tava laiviņa piesieta,
Braucot pa dzīves ūdeņiem plašiem,
Tev novēlu laimīgai(am) būt!
Tava laiviņa piesieta,
Braucot pa dzīves ūdeņiem plašiem,
Tev novēlu laimīgai(am) būt!
Jāņi / Līgo svētki
Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.
Valentīndiena / Mīlestība
Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.
Valentīndiena / Mīlestība
Un ne jau tam ka skaisti
Un ne jau tam ka liek
Bet tikai vienai sirdij
Ar sevi nepietiek.
/K. Skujenieks/
Un ne jau tam ka liek
Bet tikai vienai sirdij
Ar sevi nepietiek.
/K. Skujenieks/
Jaunais gads
Lai jums palīdz visi velni,
Citi melni, citi balti,
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz jauno gadu dzeriet!
Citi melni, citi balti,
Vīna glāzi rokā tveriet
Un uz jauno gadu dzeriet!
Lieldienas
Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!
Dzimšanas diena
Kamēr Tev sirds ir saule,
Tu nebūsi dzīvē lieks.
Kamēr vien Tevī ir saule,
Mūžš Tevi nesalieks.
Tu nebūsi dzīvē lieks.
Kamēr vien Tevī ir saule,
Mūžš Tevi nesalieks.
Jāņi / Līgo svētki
Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.
Ziemassvētki
Jaunais gads nu nav aiz kalniem
Drīz būs jasagaida tas
Svece rokā, liesma sirdī
Mīļo dienu gaidi Tu.
Drīz būs jasagaida tas
Svece rokā, liesma sirdī
Mīļo dienu gaidi Tu.
Lieldienas
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts.
Ziemassvētki
Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram.
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal.
Mēs gaidam svētku brīnumu,
To novēlam ikkatram.
Valsts svētki
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/
Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.
Un svēta, dārga tā ir man.
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.
Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan
Un svēta, dārga tā ir man.
/Alfrēds Krūklis/