Vārda dienu 26. Maijā svin arī kalendārā neierakstītie vārdi: Eduarda, Eduārds, Eduars, Edvarda, Edvārts, Eidis, Ezra, Tailers, Tedijs, Tedis, Varaidotis, Varaidots, Varimands, Varimants, Varita, Varīte, Varonis
Edvards - Praktiķis, bet bez Eduardam raksturīgā vētrainā parādību tvēruma. Visu pārbauda, mazāk tic intuīcijai. Taču uz viņu var droši paļauties, jo Edvards ciena precizitāti. Dažkārt ilgi meklē savu dzīves ideālu - sievieti.
Varis - Lepnums un paļāvība saviem spēkiem liedz reizēm līdz galam iepazīt dzīves sarežģītību. Tāpēc viņš vairāk filozofē, mazāk pats prot atrisināt saritinātos konflikta mezglus. Varim parasti laimējas dzīvē satikt veiklas dāmas, kuras kļūst par viņa darbības programmas virzītājām. Aiz šo dāmu mugurām Varis gūst pamatu, pat spēju valdīt. Varim dažkārt ir grūti izšķirties - iet pa šauro patiesības taciņu vai mesties avantūrā, nedomājot ne par ko.
Vārdu skaidrojumi.
Eduards - Vīrišķīgs, stipras dabas cilvēks ar labu humora izjūtu; necieš iebildumus un skaļas sentences. Visu dara pats, tomēr pārbauda un komandē arī citus. Kaut arī pieder pie fantazētāju cilts, praktiski prot uzbūvēt itin visu jebkurā jomā. Nepadodas tukšiem vilinājumiem un ilūzijām. Ari teatralitāte Eduardam ir tuva, jo fantāzija gāžas kā Niagaras ūdenskritums.Edvards - Praktiķis, bet bez Eduardam raksturīgā vētrainā parādību tvēruma. Visu pārbauda, mazāk tic intuīcijai. Taču uz viņu var droši paļauties, jo Edvards ciena precizitāti. Dažkārt ilgi meklē savu dzīves ideālu - sievieti.
Varis - Lepnums un paļāvība saviem spēkiem liedz reizēm līdz galam iepazīt dzīves sarežģītību. Tāpēc viņš vairāk filozofē, mazāk pats prot atrisināt saritinātos konflikta mezglus. Varim parasti laimējas dzīvē satikt veiklas dāmas, kuras kļūst par viņa darbības programmas virzītājām. Aiz šo dāmu mugurām Varis gūst pamatu, pat spēju valdīt. Varim dažkārt ir grūti izšķirties - iet pa šauro patiesības taciņu vai mesties avantūrā, nedomājot ne par ko.
Izmantoti materiāli no G. Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi".
26. Maijā pasaules un Latvijas svētki:
- Gruzijas valsts svētki
Neatkarības diena - 1918. gads
Skumjās
Tā jau tāda niecība,
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!
Līga Spole
Milestība - sāpes lielas...
Acu gaišums atņemtais,
Visdargākais ir pazaudēts!!!
Līga Spole
Jāņi / Līgo svētki
Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Valentīndiena / Mīlestība
Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.
Dzimšanas diena
Lai tev veicas visi darbi
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!
Ziemassvētki
Klusi, mīļi šodien runājiet,
Maigi visu noglaudiet,
Nakts, kad nāks,
Kad gaisma izdzisīs,
Snigs. - Pār visu sniegs tad sakritīs,
To, kas skaists reiz bijis pieminat,
Sveces - zilas sveces iededzat,
Tumsai atnākot, lai nava bail,
Lai caur ēnām zelta dzirkstis gail!
Maigi visu noglaudiet,
Nakts, kad nāks,
Kad gaisma izdzisīs,
Snigs. - Pār visu sniegs tad sakritīs,
To, kas skaists reiz bijis pieminat,
Sveces - zilas sveces iededzat,
Tumsai atnākot, lai nava bail,
Lai caur ēnām zelta dzirkstis gail!
Valentīndiena / Mīlestība
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?
Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet - tās tukšas es notekās beru.
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...
/A. Čaks/
Vārda diena
Lai pa visu zemes virsu,
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Tavu vārda dienu svin.
Un lai saslimst tas ar gripu,
Kas šo dienu neatmin.
Vārda diena
Lai tev veselība stipra,
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
nesāp kauli, neķer gripa,
latiņi lai makā krīt,
laime smaida katru rīt!
Jaunais gads
Vakardien kad saule lēca
Salatēvs ar bērniem brēca,
Bet kad jaunais ievēlās,
Vecajam bij jāaizveras.
Salatēvs ar bērniem brēca,
Bet kad jaunais ievēlās,
Vecajam bij jāaizveras.
Dzimšanas diena
Tik labam būt kā sniegam –
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Rupjie pantiņi (18+)
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
Jāņi / Līgo svētki
Visas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Jāņi / Līgo svētki
Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.
Nu atnāca šo gadiņu;
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.
Valsts svētki
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/Kārlis Skalbe/
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/Kārlis Skalbe/
Ziemassvētki
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Jaunais gads
Lai Jaunais gads Tev piedod grēkus
Un jauniem grēkiem dod Tev spēkus
Lai Jaunā gadā darbi sokas
Lai mīlestībā labi iet
Lai sirds vēl klapē valša ritmā
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Un jauniem grēkiem dod Tev spēkus
Lai Jaunā gadā darbi sokas
Lai mīlestībā labi iet
Lai sirds vēl klapē valša ritmā
Un naudas maks, lai neiet ciet.
Valentīndiena / Mīlestība
Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/
un es tevi mīlu - tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis -
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr - stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/Māris Čaklais/
Valentīndiena / Mīlestība
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
Kāzas un kāzu jubilejas
Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Vārda diena
Vārda diena siventiņam,
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas.
antāk apsveicēji viņam
tālus purvus pārbriduši,
meža cūka atnakusi
savam radam godu dot
deguntiņu nobučot.
Atek divas māsīciņas
rokās puķītes un kūkas
ak,jūs mīļās jūras cūkas.
Vārda diena
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Ziemassvētki
Kā svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.
/I. Ziedonis/
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!
Un tumsa bēg. Un atkal — gaisma bēg.
Un Dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.
Bet svece deg.
Cik skaisti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīna:
No sākuma līdz beigām balta deg,
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv,
Vēl manās acīs sveču gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēsles tirgo.
/I. Ziedonis/
Vārda diena
Šodien saulstari zeltainās lapas pilda,
Jo zina, ka tas Tavu sirdi silda
Vējš paceļ tās galvu reibinošā dejā,
Lai raudzītu Tavu prieku sejā,
Tas aicina pievienoties ikvienu
Jo šodien mēs svinam Tavu Vārda dienu.
Jo zina, ka tas Tavu sirdi silda
Vējš paceļ tās galvu reibinošā dejā,
Lai raudzītu Tavu prieku sejā,
Tas aicina pievienoties ikvienu
Jo šodien mēs svinam Tavu Vārda dienu.